Aizgāju apskatīties, kādas ir ballītes darbā. Nevīlos.
Man vispār sākotnējā doma bija uz dažām stundiņām un ka dzert neko negribēšu, jo pēc Lauras dzimšananas dienas pasēdēšanas ceturtdien, pa dienu sajūta nebija tā labākā.
Bija izīrēts pokera galds ar dīleri, kurš, starpcitu, pagājušo gadu uz Baldoni brauca. Tāpat bija noalgots arī bārmenis, kurš, starpcitu, strādā Spot Cafe, kur aizpagājušo nedēļu ārdījos.
Es nezinu, kā nonācu tajā kompānijā, kurā biju. Laikam jau jo tieši tajā laikā un minūtē biju tieši tajā vietā, citādāk nevaru izskaidrot, kāpēc braucu uz centru taksī kopā ar Līvu un diviem čaļiem, ar kuriem es nekad mūžā neesmu pat vārdu pārmijusi. Nu, pilnīgs random elements es tur biju. Bija arī otrs bariņš, kurš ar citu taksi brauca. Gribējām viņus sagaidīt centrā, tāpēc aizgājām tikmēr paēst uz Makdonaldu. Beigās gan izrādījās, ka tas otrs bariņš tikmēr pastaigājās pa kaut kādu parku un aizgāja pie Lindas & Līvas uz dzīvokli apēst visu pārtiku un pīpēt ūdenspīpi.
Pa ceļam uz Shot Cafe satikām pinokio čali no otra bariņa. Ā, nu, jā. Gribējām paspēt uz laimīgo stundu. Bet laimīgajās stundās, kā izrādās, var maksāt tikai skaidrā naudā, kuras nedz man, nedz Līvai nebija, un tā nu mohito izmaksāja tas pats čalis, kurš maksāja par taksi, sakot "par taksi neuztraucies, es samaksāšu", kad, vēl darbā esot, teicu, ka man nav pārāk daudz skaidras naudas līdzi.
Un tad kaut kā sanāca, ka man saka "nuuuu, maaarvellous, negribi uz korporāciju aiziet paballēties? Nu, lūūūūūūūdzu, lūūūdzu, nāc!" Es saku, nē, meitenes taču. Tur neinteresanti. Līva man saka, ka nē, tur puiši tagad. Smejos un atbildu, ka, ūūū, tad jau var sākt domāt. :D Beigās es uzzināju, ka mēs braucam un vīriešu studentu korporāciju, nevis sieviešu.
Sākumā bija ļooooti neērti un es biju tāds random elements kā nekad, bet nu, ok, tad es sāku dejot kkā un uzlikt mīksto uz to, ka visi skatās virsū, it īpaši tās čiepas, kas tur jau bija, jo laikam viņām uzmanību tagad nozagām un čaļus.
Gāju trīs stundiņas pagulēt pie Lindas un Līvas uz dzīvokli, jo naktī Līva kaut kā sarunāja, ka tas čalis, kurš mums maksāja par mohito, ka viņš no rīta nāks astoņos mums brokastiņas dot, jo viņš dzīvojot kaut kur turpat netālu, un būšot ļoti bēdīgs, ja mēs necelšoties. Un viņš tiešām atnāca. Tikai ne astoņos, bet gan ap pus desmitiem un atnesa marinētus gurķīšus.
Man vispār sākotnējā doma bija uz dažām stundiņām un ka dzert neko negribēšu, jo pēc Lauras dzimšananas dienas pasēdēšanas ceturtdien, pa dienu sajūta nebija tā labākā.
Bija izīrēts pokera galds ar dīleri, kurš, starpcitu, pagājušo gadu uz Baldoni brauca. Tāpat bija noalgots arī bārmenis, kurš, starpcitu, strādā Spot Cafe, kur aizpagājušo nedēļu ārdījos.
Es nezinu, kā nonācu tajā kompānijā, kurā biju. Laikam jau jo tieši tajā laikā un minūtē biju tieši tajā vietā, citādāk nevaru izskaidrot, kāpēc braucu uz centru taksī kopā ar Līvu un diviem čaļiem, ar kuriem es nekad mūžā neesmu pat vārdu pārmijusi. Nu, pilnīgs random elements es tur biju. Bija arī otrs bariņš, kurš ar citu taksi brauca. Gribējām viņus sagaidīt centrā, tāpēc aizgājām tikmēr paēst uz Makdonaldu. Beigās gan izrādījās, ka tas otrs bariņš tikmēr pastaigājās pa kaut kādu parku un aizgāja pie Lindas & Līvas uz dzīvokli apēst visu pārtiku un pīpēt ūdenspīpi.
Pa ceļam uz Shot Cafe satikām pinokio čali no otra bariņa. Ā, nu, jā. Gribējām paspēt uz laimīgo stundu. Bet laimīgajās stundās, kā izrādās, var maksāt tikai skaidrā naudā, kuras nedz man, nedz Līvai nebija, un tā nu mohito izmaksāja tas pats čalis, kurš maksāja par taksi, sakot "par taksi neuztraucies, es samaksāšu", kad, vēl darbā esot, teicu, ka man nav pārāk daudz skaidras naudas līdzi.
Un tad kaut kā sanāca, ka man saka "nuuuu, maaarvellous, negribi uz korporāciju aiziet paballēties? Nu, lūūūūūūūdzu, lūūūdzu, nāc!" Es saku, nē, meitenes taču. Tur neinteresanti. Līva man saka, ka nē, tur puiši tagad. Smejos un atbildu, ka, ūūū, tad jau var sākt domāt. :D Beigās es uzzināju, ka mēs braucam un vīriešu studentu korporāciju, nevis sieviešu.
Sākumā bija ļooooti neērti un es biju tāds random elements kā nekad, bet nu, ok, tad es sāku dejot kkā un uzlikt mīksto uz to, ka visi skatās virsū, it īpaši tās čiepas, kas tur jau bija, jo laikam viņām uzmanību tagad nozagām un čaļus.
Gāju trīs stundiņas pagulēt pie Lindas un Līvas uz dzīvokli, jo naktī Līva kaut kā sarunāja, ka tas čalis, kurš mums maksāja par mohito, ka viņš no rīta nāks astoņos mums brokastiņas dot, jo viņš dzīvojot kaut kur turpat netālu, un būšot ļoti bēdīgs, ja mēs necelšoties. Un viņš tiešām atnāca. Tikai ne astoņos, bet gan ap pus desmitiem un atnesa marinētus gurķīšus.
piesēst