Ja sākumā man negribējās braukt, jo nevienu īsti nepazīstu, un kā tad es nu tur, tad beigās, protams, nemaz nebija tik traki, jo jauni cilvēki tika iepazīti diezgan, diezgan ātri.
Summer kickoffu norises vieta un viss pārējais tiek turēts noslēpumā, kurš atklājās tikai aizbraucot tur uz vietas. Mūs aizveda uz Tukuma pusi, kur bija izīrēta Cinevilla. Kad es to uzzināju, uzreiz atcerējos Jāņus pirms diviem gadiem, pēc kuriem es teicu, ka vairs nekad, nekad negribu tādus Jāņus, jo ar vieniem pietiek. Bet nu, ok. Kas ir, tas ir.
Sadalīja pa istabiņām, meičas no čaļiem atsevišķās mājās, viss tā kā skolas izbraukumos gandrīz. Man un vēl vienai kkā pietrūka istaba un aizveda gulēt uz bēniņiem, kur ir 18 gultas vietas. Es jau tā sadusmojos, ka, forši, es šitā izolēta no visiem pārējiem, galīgs fuj. Pasūdzējos Lindai, un viņa teica, ka lai droši nākot pie viņas, ballīte tur būšot. Kamēr stāvējām trepēs un šo runājām, garām paiet 16 čaļi, kas iet atstāt savas mantas gulēšanai bēniņos. Tad es sapratu, ka, ok, es nemaz neesmu tik apdalīta. Vienīgais tie čaļi tāā zāģē. Un visādas citādas dabiskas un nedabiskas skaņas izdvešs. Kā arī naktī E zvanīja, es nometu. Atzvanīju, neko neparunājām tāpat. Abiem bija ballīte, tikai citās lokācijās. No rīta pēc tam uzzvanīju un apvaicājos, kā tad noballējies. Teica, ka septiņos rītā burtiski ierāpojis mājās.
Visus sadalīja jauktās komandās, katrai iedalīja pa filmai/pasakai/multenei, un uzdevums bija uzņemt 3 minūšu garu filmiņu par to. Bija noalgots čalis, kurš visu lika,t.i., montēja visu kopā, profesionāla grimētāja, visādi tērpi, kas gan pārsvarā bija šineļi un jokainas kleitas, un uz laukuma bija divi čaļi, kurš katrs filmēja no dažādiem leņķiem.
Mums tika Beuty and the Beast. Man neviens neprasīja, gribu vai negribu būt Skaistule. Teicu, ka tas, ka man ir gari, blondi mati galīgi nav arguments. Bet tas beast bija, like, BEAST. Man bija tiiiiik grūti saņemties un iekšēji es tur degu, līdz bija moments, kurā vairs nevarēju, sāku tirināties, piecirst kāju un teikt, ka man nepatīk, ka man pieskarās sveši cilvēki. Nu, ok, tas Beast nebija nekāds Kvazimodo, bet tas bija vīrietis vecuma kategorijā 35-40 un man viņš galīgi nepatika, jo jau sākumā centās uzturēt sarunas, kurās pats nerunā, kā arī tajos brainstormingos strīdējās pretī ar savām konservatīvajām un love story tipa idejām.
Kad 20min pirms filmēšanas sākuma bijām aptuveni tikuši skaidrībā par sižetu, kas bija kaut kādas šausmas, sieviete no komandas man paprasa - Do you have boyfriend? Saku, ka, nuuuu, 50-50. Viņa sāk smieties garšīgi un saka, ka būs labi.
Lūk, tas viss man nepatika, bet, ok, kādam tas ir jādara. That goes for the team. Kaut kā saņēmos uz izdarīju visu vajadzīgo un ar palielām šausmām gaidīju rezultātu. Ā. Bet tur sižetā bija tā, ka es aizlaižos ar dārznieku prom no tā Briesmoņa. Un dārznieku gan, lūk, tēloja foršs čalis. :D Sākumā viņa lomā bija Reinis, kurš man likās tāds mazliet tā kā iedomīgs un nezinu kāds, taču vēlāk sanāca parunāties un tad man priekšstats mainījās. Reiņa vietā nāca Toms. Kā es pēc tam uzzināju, ka tas ir tas sešpakas Toms, par kuru autobusā čiepas runāja (t.i., viņš ar vēl diviem čaļiem brauca ar mašīnu, un viņš esot riteņbraucējs un viņam esot sešpaka), un tad man palika pavisam interesanti. Kamēr filmējām visu mīlināšanās un bēgšanas ainu, divas kolēģes stāvēja uz tilta un skatījās un, kā pastāstīja vēlāk, ģība no tā, cik tas izskatījās mīlīgi. Sešpakas Toms arī bija izmitināts bēniņos.
Pēc filmēšanās četratā aizgājām mētāt šķīvīti. Tā es iepazinos ar Arti, kurš tēloja Pinokio; Juri, kurš bija viens no siventiņiem, paspēju iepazīt jau iepriekšējā vakarā. Tā izskrējos, ka šodien gribās pārvietoties tikai lēni un vieglā iesēdienā. Bet tas bija forši. Ļoti.
Pēc vakariņām pienāca klāt Linda un iečukst man ausī, ka
- Es tā dzirdēju, ka tu jau lauz sirdis.
- Haha, jā. Es vienam, tam Adrianam pateicu nē, un viņš sūtīja mani ellē.
- Anetei viņš arī piedāvāja, tā kā tas normāli. Tas ir cits, ne Adrians.
- Ā, bet viņš viņu sūtīja ellē?
- Haha, nē. Bet kad man pastāstīja, ka čalis visu dienu sēž istabā un dzer alu, cik gribās tevi.
- Bet es neko neesmu darījusi. Pilnīgi.
- Jā, jā.
Es galīgi nezinu, kurš čalis tas ir. Man ir viens variants par to, kurš tas varētu būt, taču es zinu teikt to, ka viņš visu dienu pavisam noteikti nesēdēja istabā. Tā kā - mistērija.
No rīta pie brokastīm Linda prasa pārējām meitenēm uzminēt, kas pavadījis marvellous pagājušonakt līdz viesnīciņai.
Ļoti, ļoti izdejojos. Nu, tik ļoti, kā sen nav bijis. Iespējams, ka Labā Dabā bija līdzvērtīga tāda izlādēšanās, kā šeit. Tā ir tāda neierasta situācija, kad uz deju laukuma atrodas vairāk vīriešu kārtas pārstāvji, kā daiļais dzimums, taču tā laikam notiek šāda satura uzņēmumos. Es jau, protams, nesūdzos, ko jūs. Taču katrā sabiedrībā bez creepy guy nevar iztikt. Tā vieta vienkārši nekad nav tukša. Tāpat arī šeit.
Ak! Un otra departamenta zviedru šefs! Tāds foršais čalītis, ka es apstulbu pilnīgi. Izskats, protams, skandināvisks, bet tāds jauns, 25 maksimums, rūtainā kreklā, šūzos un daudz dejo. Nav slikti bosam.
Man liekās, ka es iejūtos kolektīvā diezgan labi.
Ir tā, ka iedomājos, ka tagad tiešie ikdienas darba kolēģi ir redzējuši mani gandrīz-ballīšu versijā, un es nezinu, ko no tā var secināt. Tā vienkārši ir cita šķautne.
Kopējā pasākuma bilance ir visai raiba un interesanta.
UPD.
Ā, nu, Reinis ir tas čalis, kurš nākot ciemoties pie mums, apstaigā visas un dod high five.
Summer kickoffu norises vieta un viss pārējais tiek turēts noslēpumā, kurš atklājās tikai aizbraucot tur uz vietas. Mūs aizveda uz Tukuma pusi, kur bija izīrēta Cinevilla. Kad es to uzzināju, uzreiz atcerējos Jāņus pirms diviem gadiem, pēc kuriem es teicu, ka vairs nekad, nekad negribu tādus Jāņus, jo ar vieniem pietiek. Bet nu, ok. Kas ir, tas ir.
Sadalīja pa istabiņām, meičas no čaļiem atsevišķās mājās, viss tā kā skolas izbraukumos gandrīz. Man un vēl vienai kkā pietrūka istaba un aizveda gulēt uz bēniņiem, kur ir 18 gultas vietas. Es jau tā sadusmojos, ka, forši, es šitā izolēta no visiem pārējiem, galīgs fuj. Pasūdzējos Lindai, un viņa teica, ka lai droši nākot pie viņas, ballīte tur būšot. Kamēr stāvējām trepēs un šo runājām, garām paiet 16 čaļi, kas iet atstāt savas mantas gulēšanai bēniņos. Tad es sapratu, ka, ok, es nemaz neesmu tik apdalīta. Vienīgais tie čaļi tāā zāģē. Un visādas citādas dabiskas un nedabiskas skaņas izdvešs. Kā arī naktī E zvanīja, es nometu. Atzvanīju, neko neparunājām tāpat. Abiem bija ballīte, tikai citās lokācijās. No rīta pēc tam uzzvanīju un apvaicājos, kā tad noballējies. Teica, ka septiņos rītā burtiski ierāpojis mājās.
Visus sadalīja jauktās komandās, katrai iedalīja pa filmai/pasakai/multenei, un uzdevums bija uzņemt 3 minūšu garu filmiņu par to. Bija noalgots čalis, kurš visu lika,t.i., montēja visu kopā, profesionāla grimētāja, visādi tērpi, kas gan pārsvarā bija šineļi un jokainas kleitas, un uz laukuma bija divi čaļi, kurš katrs filmēja no dažādiem leņķiem.
Mums tika Beuty and the Beast. Man neviens neprasīja, gribu vai negribu būt Skaistule. Teicu, ka tas, ka man ir gari, blondi mati galīgi nav arguments. Bet tas beast bija, like, BEAST. Man bija tiiiiik grūti saņemties un iekšēji es tur degu, līdz bija moments, kurā vairs nevarēju, sāku tirināties, piecirst kāju un teikt, ka man nepatīk, ka man pieskarās sveši cilvēki. Nu, ok, tas Beast nebija nekāds Kvazimodo, bet tas bija vīrietis vecuma kategorijā 35-40 un man viņš galīgi nepatika, jo jau sākumā centās uzturēt sarunas, kurās pats nerunā, kā arī tajos brainstormingos strīdējās pretī ar savām konservatīvajām un love story tipa idejām.
Kad 20min pirms filmēšanas sākuma bijām aptuveni tikuši skaidrībā par sižetu, kas bija kaut kādas šausmas, sieviete no komandas man paprasa - Do you have boyfriend? Saku, ka, nuuuu, 50-50. Viņa sāk smieties garšīgi un saka, ka būs labi.
Lūk, tas viss man nepatika, bet, ok, kādam tas ir jādara. That goes for the team. Kaut kā saņēmos uz izdarīju visu vajadzīgo un ar palielām šausmām gaidīju rezultātu. Ā. Bet tur sižetā bija tā, ka es aizlaižos ar dārznieku prom no tā Briesmoņa. Un dārznieku gan, lūk, tēloja foršs čalis. :D Sākumā viņa lomā bija Reinis, kurš man likās tāds mazliet tā kā iedomīgs un nezinu kāds, taču vēlāk sanāca parunāties un tad man priekšstats mainījās. Reiņa vietā nāca Toms. Kā es pēc tam uzzināju, ka tas ir tas sešpakas Toms, par kuru autobusā čiepas runāja (t.i., viņš ar vēl diviem čaļiem brauca ar mašīnu, un viņš esot riteņbraucējs un viņam esot sešpaka), un tad man palika pavisam interesanti. Kamēr filmējām visu mīlināšanās un bēgšanas ainu, divas kolēģes stāvēja uz tilta un skatījās un, kā pastāstīja vēlāk, ģība no tā, cik tas izskatījās mīlīgi. Sešpakas Toms arī bija izmitināts bēniņos.
Pēc filmēšanās četratā aizgājām mētāt šķīvīti. Tā es iepazinos ar Arti, kurš tēloja Pinokio; Juri, kurš bija viens no siventiņiem, paspēju iepazīt jau iepriekšējā vakarā. Tā izskrējos, ka šodien gribās pārvietoties tikai lēni un vieglā iesēdienā. Bet tas bija forši. Ļoti.
Pēc vakariņām pienāca klāt Linda un iečukst man ausī, ka
- Es tā dzirdēju, ka tu jau lauz sirdis.
- Haha, jā. Es vienam, tam Adrianam pateicu nē, un viņš sūtīja mani ellē.
- Anetei viņš arī piedāvāja, tā kā tas normāli. Tas ir cits, ne Adrians.
- Ā, bet viņš viņu sūtīja ellē?
- Haha, nē. Bet kad man pastāstīja, ka čalis visu dienu sēž istabā un dzer alu, cik gribās tevi.
- Bet es neko neesmu darījusi. Pilnīgi.
- Jā, jā.
Es galīgi nezinu, kurš čalis tas ir. Man ir viens variants par to, kurš tas varētu būt, taču es zinu teikt to, ka viņš visu dienu pavisam noteikti nesēdēja istabā. Tā kā - mistērija.
No rīta pie brokastīm Linda prasa pārējām meitenēm uzminēt, kas pavadījis marvellous pagājušonakt līdz viesnīciņai.
Ļoti, ļoti izdejojos. Nu, tik ļoti, kā sen nav bijis. Iespējams, ka Labā Dabā bija līdzvērtīga tāda izlādēšanās, kā šeit. Tā ir tāda neierasta situācija, kad uz deju laukuma atrodas vairāk vīriešu kārtas pārstāvji, kā daiļais dzimums, taču tā laikam notiek šāda satura uzņēmumos. Es jau, protams, nesūdzos, ko jūs. Taču katrā sabiedrībā bez creepy guy nevar iztikt. Tā vieta vienkārši nekad nav tukša. Tāpat arī šeit.
Ak! Un otra departamenta zviedru šefs! Tāds foršais čalītis, ka es apstulbu pilnīgi. Izskats, protams, skandināvisks, bet tāds jauns, 25 maksimums, rūtainā kreklā, šūzos un daudz dejo. Nav slikti bosam.
Man liekās, ka es iejūtos kolektīvā diezgan labi.
Ir tā, ka iedomājos, ka tagad tiešie ikdienas darba kolēģi ir redzējuši mani gandrīz-ballīšu versijā, un es nezinu, ko no tā var secināt. Tā vienkārši ir cita šķautne.
Kopējā pasākuma bilance ir visai raiba un interesanta.
UPD.
Ā, nu, Reinis ir tas čalis, kurš nākot ciemoties pie mums, apstaigā visas un dod high five.
piesēst