Ai, nu, atkal bija tā dīvaini viss, bet forši. Pēdējo vilcienu nokavējām, jo viņam darbā bija ilgāk jāpadarās, braucām ar autobusu, kurā, man šķiet, vismaz puse pasažieru cits citu pazina. Pāris zvani un E man saka: "Iesim uz vietējo ballīti. Izdomājam tagad, ko dzersim." Man saka, ka divus jau būšu redzējusi, un es viņiem esmu "tā meitene, kas nokrita uz bruģa un izdzīvoja". Tas ir drausmīgi, taču es tomēr spēju pasmieties, ka, jā, es protu radīt lielisku pirmo iespaidu. Bet, nu, E teica (droši vien mierinot mani), ka viņi jau ir aizmirsuši, un tad nu es necentos to kādā veidā atgādināt.
Tur laikam viņiem veikalā ir pilnīgi vienalga, cik ir pulkstens, jo grādīgo var nopirkt jebkurā diennakts laikā un bez uzcenojuma. Kā gadījies, kā ne, bet tā ballīte tika pārcelta uz E dzīvokli, jo tur vairāk vietas un tā. Nekāda ballīte tā nebija, drīzāk pasēdēšana tāda.
Es nevaru saprast. Bija vai nebija tāds mirklis, kurā viņš tā nedaudz aizskāra to tematu, kas mani tirdīja. Ne gluži tā galīgi aizskāra, bet viena tāda izmesta frāze, kuru nevaru atcerēties precīzi. Laikam tas alus vainīgs. Bet pārējie, šķiet, uz mani neskatās vairs kā random offtopic parādību. Ir tāda sajūta, kā mazliet uz palielināmā stikla.
Kad visi bija jau projām, izdomāja E, ka varētu kādu šausmeni paskatīties, jo vienam viņam bail esot. :D Pēc kādām septiņām minūtēm abi jau bijām pussēdus dīvānā salocījušies un atlūzuši un tā nogulējām līdz kādiem desmitiem rītā.
Gandriz jau tradicionāli gājām uz veikalu (pa ceļam šoreiz garām brauca viņa krusttēvs, bet ne par to stāts) un domājām, ko brokast-pusdienās ēst. Neko nevarēja izdomāt un tad teicu, ka pelmeņus izvārīt, uzcept - būs ātri un garšīgi, uz ko E teica, ka, nu, jā, bet viņš gribēja kaut ko tādu krutu man uztaisīt. Tas vispār mani diezgan ļoti aizkustināja. Beigās bija tie paši pelmeņi, bet viņš uztaisīja garšīgus salātus ar gailenēm un tomātiem. Tāda it kā neloģiska kombinācija, bet man patika. Ā, jā, vēl bija smieklīgi, kā viņš pārlaboja, ka "jāpaskatās sākumā, kas jau ir mūsu ledusskapī un tad skatīties, ko pirkt klāt. Manā ledusskapī."
Ahh, un, vēl šodien noskaidrojām, ka mums ir vēl vismaz viens kopīgs pazīstamais. T.i., izrādās, ka es esmu "ietusējusi" ar viņa brālēnu, jo tas brālēns ir no fakin' 6.vidusskolas bara. Pasaule ir maza, ne? E baigi ierēca par to, cik smieklīgi būtu, ja izrādītos, ka esmu ar to viņa brālēnu salaidusi.
Laikam jau nav ko manam tam širmim braukt ciet.