Kamēr gaidīju E, satiku I draugu Artūru un viņš man pakavēja laiku. Ilgi jau nebija redzēts, kopš laikam februāra sākuma. Viņš arī tieši mēnesi nostradājis. Par nekustamo īpašumu aģentu. Biju šokā, jo viņš ir tāds mākslas cilvēks. Pats teica, ka vienkārši ir gribējis izmēģināt, kā tas ir. Baigi forši vispār. Līdz šim nekad mūžā nebiju ar viņu tik daudz runājusi.
Atnāca E un gājām satikt viņa māsu un savākt Pablo. Pablo ir tāds melns, jauks, jauks suns, kurš šaaausmīgi priecājās, ieraugot E, un izskatās, ka pieņēma arī mani. Pēcāk aizgājām uz vienu alu uz "No Problems", kur tās čiepas priecājās par suņiem un atnesa suņam ūdens bļodiņu un garām ejot ucinājās. Bet tas Pablo ir tāds, ka, nu, viņš atnāk un uzguļās uz kājām. Vai ieliek purnu klēpī un sēž. Tāpat arī, kad gāju uz wc, viņš pieceļās, stāv un gaida, kad atnākšu atpakaļ un tad sāk luncināties. Nu, ok. Kad E gāja prom, šis vispār kļuva satraukts un nepierunājāms sēdēt.
Sarunājām plānus brīvdienām. :) Nu, gandrīz sarunājām. Jo es joprojām neko īsti nesaprotu, kas darīsies.
Taču rītdien, ļoti iespējams, eju uz Kalnciema kvartālu satikties ar K. Viņš, kā izrādās, rudenī laižās prom uz dienvidiem, un es, kā zinādama, aizrakstīju apvaicāties, vai nebēg prom, un ja bēg, tad derētu saskriet uz kādu alu, jo sen nav bijis nekāds update no viņa.

Mūsu suni sakoda. Četru stundu operācija vakar.