Kad šodien E man pastāstīja pāris lietas, ko vakardien esmu darījusi, es palūdzu pārējo visu labāk nestāstīt. :D Tas ir ārprāts. Galīgi nelepojos, bet viņš tā čillīgi, šķiet, uz to raugās. Tas ir labi. Bet tāpat manu pašsajūtu tas daudz neuzlabo. Ja to varēja uzskatīt par atrādīšanu draugiem, tad tas bija, ļoti iespējams, kaut kas interesants, lai neteiktu vairāk. Vispār jau smieklīgi ir tas, ka 80% no tiem tur viņa čomiem bija jau sastapti LabaDaba.
Beigās ar taksi aizbraucām līdz viņam. To es tā uzsveru, jo E nedzīvo Rīgā. Nopludināju viņa virtuvi gandrīz, savas mantas izmētāju pa trim istabām un nogulēju līdz vieniem. Viņš taisīja brokastis, zvilnējām dīvānā un skatījāmies Friends.
Idille gandrīz.
Beigās ar taksi aizbraucām līdz viņam. To es tā uzsveru, jo E nedzīvo Rīgā. Nopludināju viņa virtuvi gandrīz, savas mantas izmētāju pa trim istabām un nogulēju līdz vieniem. Viņš taisīja brokastis, zvilnējām dīvānā un skatījāmies Friends.
Idille gandrīz.
piesēst