Šodien laikam labi izskatījos.
Stāvēju pie sarkanās gaismas un gaidīju zaļo, sagaidīju, pārgāju pāri ielai un pienāk klāt vīrietis un lūdz uz dažiem vārdiem. Long story short, piedāvāja profesionālu portretu foto, bet nu tas viss, protams, likās pārāk, pārāk aizdomīgi.
Citi šodien deva priekšroku.
Un darba laikā atrakstīja B, bet tur nekāda saruna nesanāca, jo man bija jāstrāda. Tagad, toties, paturpinājām sakarīgāk un tā kā viņam apnika rakstīt un vienkārši gribēja dzirdēt balsi, norunājām mazliet vairāk par stundu. Viņam ir tādi smieklīgi "he, he, hehehe" smiekliņi. Bija forši tomēr dzirdēt.