Man tā kā iepatikās viens čalis no LabasDabas, tikai nevaru saprast, vai ir atgriezeniskā saite, t.i., vai es arī iepatikos. Bet laikam jau spriežot pēc tā, ka vakar visu vakaru nobumbulējām līdz pat astoņiem, deviņiem rītā un šodien viņš nokārtoja manu aizkļūšanu atpakaļ līdz Rīgai. Pat vēl vairāk - mani aizveda līdz pat mājām. Manām mājām. Bet nevar jau saprast tāpat, kā tad tur ir ar to patikšanu. Es jau neko nesaprotu no tām lietām.
Vakardien, ejot pēc alus, tur tā nozudām mazliet jauši un mazliet nejauši, kaut ko tur pamuļķojāmies un kalām plānus, ko tādu nekrietnu varētu sastrādāt. Haha, jā, nonācām līdz tādai kā pirtiņai, kur rādīja filmas un galīgi nepratām uzvesties. Respektīvi, situācija tāda, ka ieejam iekšā, tur sēž kāda saujiņa cilvēku un ārkārtīgi nopietnām sejām skatās īsfilmiņu, kurā kails vīrietis skrien cauri mežam un bēg no kaut kāda vajātāja aļņa. Un tad tikai loģiskā kārtā izvērsu sarunu ar E par to, vai tad nav briesmīgi neērti un jocīgi tā skriet galīgi kailam, kad viss tur šūpojās un sitās pret kājām. Viņš teica, ka ir jau gan tā.
Ļoti, ļoti izdejojos, turklāt pie mūzikas, pie kuras parasti to nedaru.
Atpūšoties no lēkāšanas, bieži vien paņēmām kādu alu un aizgājām pasēdēt uz kāpnēm un parunāties, un tas bija baigi labi un smieklīgi.
Visi jau bija pakrituši kur nu kurais, taču tā kā es iepriekšējā vakarā aizgāju gulēt jau kādos trijos, tas vakars bija man jātur līdz galam. Paņēmām pēdējās skārdenes un aizgājām salūzušās šūpolēs sēdēt, gaidīt gaismu un skatīties uz brašu stārķu pāri, kur stārķene, kā teica E, "viņa gan jau ir arī tāds pats gīks, kā tu". Bet tas bija tā vēlīgi un caur humoru pateikts. Un humors šodien bija daudz.
Bet tas ir tik mīlīgi, ka viņš pats pieteicās atnākt ar mani līdz Elīnas teltij, kur biju atstājusi svārkus, baroja ar makaroniem un gandrīz sāka rakt zemi un meklēt zāli kompresei manam mazliet uztūkušajam celim.
Apmēram tā viss.
Drausmas, cik daudz runāju un droši vien izklausās, ka marvellous atkal par kaut ko ir sajūsminājusies pārāk stipri. Bet ir konekšens! Un ir interesanti un visādi citādi izklaidējoši, un tomēr ne katru dienu ir tādas pilnīgi nejaušas satikšanās.
Viņu sauc patiesībā tāpat kā Ed, taču šie iniciāļi marvellous man jau bija aizņemti, tāpēc arī saucu par E. Viņš ir kaut kāds kick ass pavārs, un pastāv neliela iespēja, ka kādu reizi esam pagājuši garām viens otram, jo viņa darba vieta ir Bergā, kur es savukārt kādu reizi mēdzu vecākiem iet palīgos.
Teica, ka viņam nav meitene patlaban, jo nav laiks. Nav laiks, nav laiks privātajai dzīvei. Divos teikumos izskaidroju viņam arī savu situāciju.
Un viss vakars, rīts, whatever kas, bija tik foršs arī ar to, ka nebija blekauti, bet tā vietā tika uzturēts tas stāvoklis, kad ir vienkārši labi un notiek action, un bez jebkādas bučošanās, iešanas rociņās. Ka viss ir tādā kautrīgā līmenī ar smaidiem un acu skatiem.
Viņam pielipināju vārdu "čiepa". Viņš ir pilnīgā sajūsmā par šo jauno papildinājumu savai leksikai.
Ceļš mājup mazā, zaļā volkswagen mašīnītē ar diviem puišiem, skanot Smashing Pumpkins un logiem vaļā.
Es gribētu kaut kādu turpinājumu šim.
Vakardien, ejot pēc alus, tur tā nozudām mazliet jauši un mazliet nejauši, kaut ko tur pamuļķojāmies un kalām plānus, ko tādu nekrietnu varētu sastrādāt. Haha, jā, nonācām līdz tādai kā pirtiņai, kur rādīja filmas un galīgi nepratām uzvesties. Respektīvi, situācija tāda, ka ieejam iekšā, tur sēž kāda saujiņa cilvēku un ārkārtīgi nopietnām sejām skatās īsfilmiņu, kurā kails vīrietis skrien cauri mežam un bēg no kaut kāda vajātāja aļņa. Un tad tikai loģiskā kārtā izvērsu sarunu ar E par to, vai tad nav briesmīgi neērti un jocīgi tā skriet galīgi kailam, kad viss tur šūpojās un sitās pret kājām. Viņš teica, ka ir jau gan tā.
Ļoti, ļoti izdejojos, turklāt pie mūzikas, pie kuras parasti to nedaru.
Atpūšoties no lēkāšanas, bieži vien paņēmām kādu alu un aizgājām pasēdēt uz kāpnēm un parunāties, un tas bija baigi labi un smieklīgi.
Visi jau bija pakrituši kur nu kurais, taču tā kā es iepriekšējā vakarā aizgāju gulēt jau kādos trijos, tas vakars bija man jātur līdz galam. Paņēmām pēdējās skārdenes un aizgājām salūzušās šūpolēs sēdēt, gaidīt gaismu un skatīties uz brašu stārķu pāri, kur stārķene, kā teica E, "viņa gan jau ir arī tāds pats gīks, kā tu". Bet tas bija tā vēlīgi un caur humoru pateikts. Un humors šodien bija daudz.
Bet tas ir tik mīlīgi, ka viņš pats pieteicās atnākt ar mani līdz Elīnas teltij, kur biju atstājusi svārkus, baroja ar makaroniem un gandrīz sāka rakt zemi un meklēt zāli kompresei manam mazliet uztūkušajam celim.
Apmēram tā viss.
Drausmas, cik daudz runāju un droši vien izklausās, ka marvellous atkal par kaut ko ir sajūsminājusies pārāk stipri. Bet ir konekšens! Un ir interesanti un visādi citādi izklaidējoši, un tomēr ne katru dienu ir tādas pilnīgi nejaušas satikšanās.
Viņu sauc patiesībā tāpat kā Ed, taču šie iniciāļi marvellous man jau bija aizņemti, tāpēc arī saucu par E. Viņš ir kaut kāds kick ass pavārs, un pastāv neliela iespēja, ka kādu reizi esam pagājuši garām viens otram, jo viņa darba vieta ir Bergā, kur es savukārt kādu reizi mēdzu vecākiem iet palīgos.
Teica, ka viņam nav meitene patlaban, jo nav laiks. Nav laiks, nav laiks privātajai dzīvei. Divos teikumos izskaidroju viņam arī savu situāciju.
Un viss vakars, rīts, whatever kas, bija tik foršs arī ar to, ka nebija blekauti, bet tā vietā tika uzturēts tas stāvoklis, kad ir vienkārši labi un notiek action, un bez jebkādas bučošanās, iešanas rociņās. Ka viss ir tādā kautrīgā līmenī ar smaidiem un acu skatiem.
Viņam pielipināju vārdu "čiepa". Viņš ir pilnīgā sajūsmā par šo jauno papildinājumu savai leksikai.
Ceļš mājup mazā, zaļā volkswagen mašīnītē ar diviem puišiem, skanot Smashing Pumpkins un logiem vaļā.
Es gribētu kaut kādu turpinājumu šim.
piesēst