Izgājusī nogale bija viena varena nogale. Īsta vasara. Tāda, kādai tai jābūt - ar peldēšanos, grillu, siltām naktīm, draugiem, svaigi iepazītiem cilvēkiem, alu, saldējumu, izklaidēm, rotaļām un daudz, daudz prieka, smaidīšanas un smiešanās. Es tagad gribu vēl kaut ko tik pat vasarīgu. Nu, tā, lai ziemā varētu atcerēties un nespēt sagaidīt nākamo silto vasaras dienu. Būtu interesanti šādu kursu uzturēt līdz septembrim, neizlaižot nevienu nogali.
Jāpiefiksē arī Olimpisko spēļu atklāšanas drinking game un improvizācijas, jo tās tādas baigi labās idejas.
Man ir baigais prieks, ka R atdzīvojās un nesēž iekšā. Nebiju viņu satikusi kopš tās neveiksmīgās dienas, kad nokrita no riteņa.
Ra savukārt nebiju satikusi vēl senāk. Mums ar viņu gandrīz kā tāda nerakstīta noruna vasaras laikā vismaz vienreiz saskrieties uz kādām stundiņām, piesēst uz kādu saldējumu un parunāties, kas jauns. Šīs vasaras minimums izpildīts, taču vienīgi tīri parunāties nesanāca. To būs jāizdara citu reizi.