marvellous
30 June 2012 @ 12:56 am
Moments nedalītas uzmanības  
Ziniet, kas šodien man pietrūka visvairāk? Tā sajūta, ka nav, kam pucēties un izskatīties skaisti, kā vien pašai sev.
Bet visādi citādi jūtos apmierināta ar sevi un dzīvi. Varētu pat teikt, ka jūtos formā.
 
 
marvellous
30 June 2012 @ 11:02 pm
Is it me or...?  
Lai arī kas tiktu pateikts, viņš tāpat ir atpakaļ. Bet, ok, man kārtējo reizi likās, ka nu, "izskatās, ka šoreiz būs labi viss."
No rīta ~2min pēc manas parādīšanās online skaipā, parādījās arī I un sāka runāties. Es tieši nopriecājos, ka, oo, nav, tad jau es varu droši ieiet "redzama".
12h laikā I izteica trīs piedāvājumus, kurus es noraidīju, jo tie sekoja viens pēc otra un bija vai nu iešana dejot vai iešana uz jūru (kas sevī ietver ciemošanos pie viņa mājās un gan jau arī nejaušu vecāku satikšanu, ko es negribu, zināmu iemeslu dēļ). Es negribu iet dejot, jo tad tas ir viss vakars līdz rītam. Es negribu. Pēc trešā piedāvājuma teica, ka šoreiz gan tas viņam iegrieza, kad atsaku. Bet, nu, atbildēju, ka negribu nekur braukt un dejot tagad negribās. Teica, ka, labi, nespiedīs jau.
Un tad nu šodien mēģināja mani sarunāt laicīgi - nedēļu uz priekšu.
Bet smieklīgi jau ir tas, ka šoreiz tieši ar to nedēļu uz priekšu nav nekas līdzēts, ir aizņemts jau. Nu, ne akmenī cirsts, bet tā varētu būt, ka tad būs plāni.
Lieki teikt, ka iepriekš bijām runājuši, ka tikšanās ierosināšana tiks atstāta manā ziņā.
Pateicu, ka
- Tagad, tu, vienkārši izskatās visu izmisīgi piedāvā pēc kārtas.
- Tā arī ir,jo visur es saņemu pretīm nē no Tevis. Es vienkārši gribu, lai esam draugi.


Tas kopā ar "netiekamies pat reizi mēnesī" (kkad maijā biju teikusi, ka varētu max atlicināt laiku kādām 2 reizēm mēnesī, lai tiktos) man uzdod pa nerviem. Is it me or what, bet man ir tāda sajūta, ka viņš visu laiku spiež uz "gribu, lai esam draugi", "ko tu dari, lai saglabātu draudzību". Bet, pie velna, draugi nestāda nosacījumus! Es viņam saku, ka draudzība jau nav atkarīga no tā, cik daudz runājies vai cik bieži tiecies, bet gan no kvalitātes. Man nepatīk, ka mani kontrolē un spiež uz jūtām un tā, ka es varētu justies par kaut ko vainīga. Man liekās, ka viņš tos draugus, uz kuriem man tā spiež, ir iedomājies tieši tāpat, kā viss bija iepriekš, izņemot we don't kiss, hold hands or do other BF/GF stuff, you know what, bet tā nebūs! Vismaz tagad noteikti nē. Man tiešām ir bail, ka viņš tā domā.
Tātad, is it only me, t.i., es ar savu saasināto uztveri, vai tomēr viss ir normāli? Nē, man tiešām ir jāzina, vai es tikai ārkārtīgi nepamatoti piekasos vai arī ir pamats tam.