Kā lai tagad īsumā apstāsta nesenākos notikumus?
Šodien biju Rīgā savās darīšanās, tikmēr man 2 neatbildēti zvani no I. Nu, neko. Marvellous aizdomīgi ieliek telefonu atpakaļ somā, atstājot zvana signālu izslēgtu, un iet meklēt sev kleitas ar laškrāsas taurenīšiem (nebija mans izmērs vairs, žēl).
Vakarā saņemu sms, kur aicina uzpīkstināt, kad varu runāt. Aprunājoties aši ar A, tomēr nolēmu atbildēt, ja nu kaut kas steidzams nepieciešams, jo "nu beidz, ja gribas tikai tā pačīkstēt, tad tam ir lēkmjveida raksturs - pāriet un vairs nezvana."
Varu pateikt kodolīgi un īsi - tas nebija nekas steidzams. Viss tas pats vecais, viss no jauna.
Mums bija noruna, kurā viņš teica, ka līdz Jāņiem nekomunicēsim, uz ko es toreiz teicu, ka pietiek jau arī ar divām nedēļām. Taču beigās palikām pie tā viņa termiņa.
Un tad nu, kad pagājušas tās divas nedēļas, viņš tāāā gaidījis kādu ziņu no manis. Kā viņš teica, divas nedēļas apritēja pirms dažām dienām. Man likās, ka ir visas trīs jau riņķī.
Visādas lietas tika pateiktas. Pirmo reizi uz jautājumu, ko es domāju, vai nekad ar viņu gribēšu neko veidot, atbildēju ar skaidru "nē".
Viņam kursabiedrene izrādot uzmanību, bet šis domā viņai teikt, ka nebūs nekas, bet kad parunājos ar viņu, izlēma varbūt tomēr pamēģināt.
Dr.lv nomainīja profilbildi. Tur vairs neesmu es. Tas ir labi. Bet vēl nekas nav atrisināts tā īsti.
Atskārtu, ka runājot ar viņu, patiesībā kļuvu dusmīga, tracina, ka uzdod vienu un to pašu, katru reizi prasa, vai nav kas mainījies. Nu, draaausmas. Ir tā, ka tiešām ir pārkāpta tā normālā robeža un iekāpts tajā neforšajā, tajā, kad jau kļūst nepatīkami.
Jādabū man čalis, tad viņš nomierināsies.