Ziniet, kā ir? Ir diezgan jocīgi lasīt tos I tvītus un skype parakstus, jo vairumā no tiem, es, šķiet, varētu būt viens to tiem ļoti nedaudzajiem, kas saprot, kas ar tiem domāts. Piemēram, par to , ka zina, ir "apsolījis, bet tik grūti turēt solījumu". Solījumu viņš pilda, bet...
Viņam arī būtu jārēķinās, ka tos tvītus lasu arī es, un no skaipa arī neesmu atteikusies. Nu, ko viņš grib ar to panākt? Kad iepriekš stāstīju viņam, ka R neilgi pēc šķiršanās atsūtīja man bildes ar vietām, kur pēdējā reizē staigājāmies, un komentēju, ka tas nebija sevišķi jauki; un I teica, ka viņš gan tā nedarītu. Tā viņš nedara, tas tiesa. Nez viņš neiedomājās, ka bez visādām dienu, skaitļu uzkaitēm varētu iztikt?
Es jau tomēr nerakstu tur, ka, o, smukais čalis lb paijāja man kāju, aizvakar biju ballēties ar A kursabiedru, bet rīt iešu dzert alu ar futbolistu. Kaut gan, ja uzrakstītu kaut ko tādu, tas varbūt rosinātu kādu pozitīvu notikumu attīstību.
Es apzinos un saprotu, ka ir grūti un smagi. Bet es arī esmu tikai cilvēks, bez emocijām īsti nevari uz to noskatīties.
Kad praktiski pilnīgi svešs cilvēks - tas pats A kursabiedrs (haha, es tikko sapratu, ka nezinu, kādus iniciāļus piešķirt šai personai, varētu B iedot) - nodēvēja I kā nenormālu vajātāju, es ņēmos aizstāvēt un teicu, ka nav jau nenormāls un tā nemaz nevajā. Vismaz kopš norunas viss ir bijis kā runāts. Nevaru pateikt, kas notiks pēc tās norunas termiņa beigām.
Sanāca tāds publisks iztirzājums par šo tēmu.