Es jūtos tā savādi. It kā apzināti vai nē, bet pēdējā laikā no visa atbrīvojos, metu nost no sevis, un paliek tikai dažas pamatlietas, pie kurām pieturēties. It kā ir izveidojies zināms pieradums un pieradinājums, kura vietā tagad ir dīvains kaut kas. Liekās, it kā varētu iztikt bez vīriešim, it kā nē. Tā skumīgi dažreiz un visādas lietas apdomāju un apcilāju.
It kā jā, it kā nē.