Vakardienas balle baigā. Bet man patika, pat ar tiem dažiem atmiņas zudumiņiem, kas tomēr ielavījušies. Bez tiem varētu arī iztikt. Taču neko jau traku un ārprātīgu tāpat nedaru, kad sadzeros; man saka, ka tāda saprātīga esmu. Taču lieta jau tāda, ka saprātīga, bet pati to neatceros. Bet nu labi. Taču tas Irish Valleys liķieris, ak jeeel, cik garšīgs bija. Pilnīgi gribās iepirkt krājumos, kamēr tā atlaide vēl Maksimā.
Man vispār tā pietrūka dzert un viss tas pārējais, kas nāk tam līdzi. Un pietrūka arī pašas balles, jo tad var satikt A, pasēdēt, padzert parkā un paklačot un parunāt, un diezgan neiztrūkstoša daļa ir paciemošanās 506.. Ai, nu, viss, viss tas.
I vispār gandrīz vai kaut kādā sajūsmā par balli.

Šodien aizgājām uz Rīgas Biržu. I vajadzēja mācībām apmeklēt kādu muzeju. Un tur tagad ir Faberžē izstāde lielajā zālē. Tā kā filmās viss - telpa pilnībā aptumšota un uz katru eksponātu pagriezts staru kūlis, apkārt staigā apsargs un tramīga tante, kura pastiprinātu uzmanību pievērš bērniem, un visur cilvēki, kas lēnītēm virzās pa telpu ar tādiem vērtējošiem skatieniem. Kā smējāmies, pirmais kopīgais kulturālais pasākums.