Ed mācības esot "kādas ir, tādas ir - sūdīgas"; bet ar ballītēm gan tur traki, nepaspējot atskurbt.
Man zūd ticība zābakiem. Nē, apaviem kā tādiem. Es nezinu, vaina laikam ir manī. Es laikam pārvietojos kaut kā neriktīgi, nepieņemami, abstrakti, ārpus visiem pieņemtajiem zābaku rāmjiem.
I tikko piezvanīja, neko neteica un nospēlēja+nodziedāja Joshua Radin dziesmu. Trešdien viņam dzimšansdiena un viņš vakarā beidzot brauc mājās. Ceturtdien vai piektdien tiekamies un es nezinu, ko es teikšu. Nu, tā līdz galam nezinu. Man ir idejas, bet es šaubos un svārstos un mocos, un tādā garā. Baigi stulbi vispār. Jā, un ne draņķīgi, bet vienkārši stulbi. Laikam jau tuvākajā laikā man normāls, salds, miegs nedraud, bez Brežņeva dusmām un visa kā tāda.