Patiesībā tika skaļi izteikts maģiskais jautājums "Tad tev šķiet, ka viss ir jāpārtrauc?" ar tam sekojošu pozitīvi apstiprinošu atbildi. Un es zinu, cik tas izklausās absurdi no malas. Tāds riktīgs say...what? ņemot vērā, ka nekāds punkts vēl nav likts.
Bet jūs tur nebijāt klāt. Vienkārši nebijāt. Tad, kad pasaki skaļi "beigas"; kad saproti, ka NEKAD, NEKAD, NEKAD mūžā vairs neredzēsi otru; kad raudi trīs stundas no vietas, līdz galva sāk plīst pušu un acis gluži sausas, un tev nav kur iet (aizbēgt), jo ir sestdiena, pus četri no rīta; kad viņš liek atvērt tev paredzēto Valentīndienas dāvanu, ja reiz tā. Galīgi nebija tā plānots.
Tagad abi esam uzlikuši sava veida poker faces, un turpinam jokoties un dzīvot tālāk tikai mazliet vairāk nododoties pārdomām un visa kā salikšanai pa plauktiņiem.
Atzīšos, ka arī pati īsti nesaprotu visu to. Ļoti, ļoti daudz informācijas, kura jākārto turpmākās divas nedēļas, kuras viņš pavadīs savā ziemas nometnē. Es nezinu, ko es vispār varēšu izdomāt pa tām divām nedēļām, bet tad no manis gaida skaidru atbildi. Tā nolēmām. Beigas vēl nav.