Pēdējās 24 stundas bija tādas... ļoti spēcīgas, pārbagātas un nemelošu, ja teikšu, ka grūtas, un tagad vajag mazliet sakoncentrēties tā teikt.

Tā kā man iepriekšējā dienā teica, lai es tā labi atpūšos un tā, tad, oo, kā es vakardien izklaidējos!
Noraudājāmies kā deviņgadīgi skuķi, kurus sētas puikas pārspēko un bārstās ar dzēlīgām gudrībām. Vakarnakt bijām sprīža attālumā, lai katrs ietu savu ceļu. Par to arī šis viss. Ne pārāk jautri sanāca.
Un ārkārtīgi neveiksmīgs taimings, starpcitu.
Daudz runāt negribu. Vienīgi varbūt pie alus varētu, bet tagad tāpat ārā slapstīties nekur nevar, ja negribi piedzīvot "near-death experience", nosakot savu aukstuma panesamības slieksni.