Nacionālā teātra izrādē "Ideāls zaglis" bija tāds jocīgs tēls, kurš dažas frāzes teica angliski, runāja ātri un raiti, noskūpstīja Larisas roku un, virpuļodams vai dejodams kādu smieklīgu soli, aši pazuda no skatuves. Visu laiku mēģināju saprast nepieciešamību šādam tēlam, konkrētāk, kāda nozīme ir tieši tai neizprotamai dejošanai izrādes gaitā. Vispār tur bija ļoti daudz simbolismi, un es noteikti tos sapratu pilnīgi citādāk, kā iecerēts. Kad viņš - tas jocīgais tēls brūnajā mētelī pāri celim, platmali un spieķi pie rokas - Larisai teica "Marrrvellous!", aizdomājos par savu "marvellous". Ko un kam zogu es. Ir taču tik daudzas iespējas un varianti.