Pēc TIK ilgiem laikiem satiku Artūru, stāstīja kaut ko par integrāļiem, ka patīk, bet nemāk, un tāpēc es iepazīstināju viņu ar matemātikas rokasgrāmatu, bez kuras tā īsti nevar nemaz pabeigt bakalauru. Patika viņam. Sajūsminās arī par garu rindas summu, kura vienāda ar divi, prasīja, vai varu pierādīt rindas summu vienādu ar e un funkcijas ierobežotību, neizmantojot atvasinājumus. Baigi centās paspīdēt ar visu, ko zina, bet tāpat no gamma funkcijas atcerējās tikai to, ka tur ir integrālis. Vispār viņš teica, ka matemātika taču ir tik forša, un ka ļoti patīkot. Teicu, ka, jā, matemātika tiešām ir forša, bet to visi saka tad, kad pabeidz un vairs nemācās. Un gan jau, ka viņam tā matemātika patīkot tik, cik nu fiziķu kursā viņa ir, taču lielu daļu matemātikas sastāda teorija, par kuru viņš nemaz nebūtu sajūsmā.
Pēc tam uzbāzās, vai zinu, kā izskaidrot faktu, ka viss kustās,t.i., griežās un rotē. Respektīvi, planētas, molekulas, atomi - viss. Par laimi to viņš pajautāja Ilgonim Vilkam. Bet bija baigi interesanti klausīties, par tiem nesimetriskajiem mākoņiem un pārējo.
Un vēl man kaitina daigucis, kaut gan šodien nemaz nesatiku.

Man ir divi secinājumi sesijas sakarā, bet to cerams ar pompu paziņošu pēc pēdējā eksāmena, jo vēl vajag veikt novērojumus.