Pēc ilgām diskusijām un pārdomām ar sevi, izlēmu, ka ilgāk vairs nevaru izturēt un piešķiršu sev pirmo brīvdienu pēdējo divu nedēļu laikā. Pie I skatījāmies filmu Real Steel, kuru es vienīgā nebiju redzējusi, jo abi ar māsu bija jau skatījušies, un neko nedarījām. Vakarā braucu uz Alu, kur R aicināja. Tik ļoti, ļoti biju sailgojusies pēc mierīgas pasēdēšanas ar alu, ka nu tikai! Nu, ļoti jauks brīdis tas bija. Biju plānojusi braukt mājās, bet kā vienmēr es nespēju pretoties kam tādam. E bija uzcepusi kūku, kas šoreiz bija kulinārijas neveiksmīte un garšoja pēc saspiestas švammes, bet tas viss tik ļoti iederās tajā vakarā, ka es ne par ko nesūdzos. Parunājām par neveiksmēm un citiem štruntiem, un blowjobiem, pikojāmies Līvu laukumā un bildējāmies pie eglītes Ziemassvētku kartiņām nākamajiem gadiem.
Beigās tomēr pienāca brīdis, kad ballīte labāk jāatstāj un ar nakts transportu aizbraucu atpakaļ pie I. Draņķa šoferim prasu, vai varēs pateikt, kad ir tā un tā ielas pietura, lai zinu, kad jākāpj ārā, jo nakts transporti pietur tikai pēc pieprasījuma, nevis visās pieturās pēc kārtas. Un šoferis man atbild vienkārši, ka nezina, kas tā par ielu vispār. Lai nu kā arī nebūtu, I panāca pretī, nosaldēja roku ar mani pa telefonu runādams, un mani savāca, kamēr es viņam visu ceļu līdz mājām sašutusi stāstīju, ko dara E un cik neglīti ir tā darīt.
Respektīvi, E man tajā vakarā bija pastāstījusi vairākas lietas. Pirmā no tām, ir ka viņai šķiet (vai bail? Nu, neatceros sīkumus), ka R joprojām nav ticis viņai pāri un ir samīlējies. Prasīju, protams, kāpēc viņai tā šķiet, un ja, ka nekļūdos, tad viņam arī kāda tur meitene esot. Un viņa atbildēja, ka nu, tā vienkārši liekoties. Ok, lai nu būtu. Bet tādā gadījumā pateicu arī to, ka viņa neko nedara, lai labotu situāciju, bet gan tieši otrādi. Nākamā lieta bija par to, ka viņa koķetējot ar Ra apzināti un neapzināti, un daaaudz. Un tad nu šajā sakarā es nesaprotu, ko viņa dara. Jo tik daudz un ilgstoši tu nevari to darīt, un vēl kārties kaklā, ja tavi nodomi ir tīri laika kavēšana vai savas pašapziņas celšana. Ra taču ir normāls čalis, viņš nav to pelnījis. Tāpēc gribās savā ziņā parunāt ar viņu, vai viņš vispār to redz un apzinās, un ja jā un ir mierā, tad viss kārtībā. Es jau neredzēju, bet E esot veltījusi man iznīcinošu skatienu, kad Ra centās mani izģērbt, tas ir, novilkt jaku. Hahah, vispār žēl, ka neredzēju. Un un jā, kad biju jau prom, viņa Ra pateikusi tādas asas, nepatīkamas un liekas lietas, ka tas viss laikam tiešām jāskaidro kā "ja netiek man, lai netiek nevienam".
True love waits ir skaisti, un es neko nesaku. Es neko nesaku, ja kāds taupās tam, kuru mīl. Pat ja beigās nekas neizdosies, svarīgs ir mirklis, kurā tas cilvēks būs tev pats, pats īpašākais. Tur viss kārtībā, bet rodās aizdomas, ka viņa meklē to absolūti perfekto, kuram neatrastu nevienu pašu lietiņu, pie kuras piekasīties un kas nepatiktu. To princi gaida vēl. Bet neapzinās, ka attiecībās būtisku lomu spēlē kompromisu meklēšana, un nav tā, ka ja kaut kas nepatīk, tad nekam vairs nav jēgas un viss jāmet prom. Es zinu, atzīstos, pati ilgi dzīvoju tajā naivajā burbulī, līdz izlēmu pamēģināt.
Un vēl man liekās, ka E, iespējams, nevar samierināties ar situāciju, ka viņas "harēma" ietekme ir mazinājusies, un vietā tā arī nekas daudz nav nācis klāt. Ir dalīta uzmanība. Haha, interesanti būtu bijis, ja E būtu palikusi ilgāk R dzimšansdienā.
R. Es gribu viņam pateikt pāris labas lietas, tikai nezinu, kad tagad nākamo reizi viņu satikšu. Es gribu pateikt viņam to, ka viņš izskatās tāds savācies, sapurinājies. Jā, un arī sakopies! Tā, ka liekās, ir uz pareizā ceļa. Ļoti iepriecināja.
Sestdienas pusdienlaikā, kad gāju no I prom uz pieturu, tur ir tāds kā kalniņš vai drīzāk pietura. Viss sasnidzis un bērni braukā lejā ar visādām palīgierīcēm un, ja tās nav, tad vienkārši spiegdami dipina lejā, līdz sapinās kajiņas, nokrīt un tālāk ripinās. Un to visu redzot, es nekur vairs negribēju braukt! Un mājās braucot - piesnidzis mežs! Joprojām nevaru no galvas izmest domu par kalniņu un mežu. Visas cerības lieku uz nākamo nedēļu.