Ed tagad uz visiem nevēlajamiem saka čoža. Es zinu, ka tas nav skaisti, bet man tas vārdiņš bija jauns un tīri fonētiski liekās smieklīgs, un es neko nevaru sev padarīt.
Šodien vienkārši biju sad sad panda un dusmīga, un NEKAM nederīga. Tagad patiesībā paliek mazliet labāk, bet laikam jau nav ko priecāties vēl - viss priekšā.

Šodien bijām uz ceturto Neiespējamo misiju. Tā neko. Eksāmens diezgan fuj, bet šoreiz daudz nepārdzīvoju, jo man laikam jau sāk iestāties "man vienalga" stāvoklis, kas ne vienmēr ir tik labi. Šī sesija vispār neiet kaut kā spīdoši pretstatā iepriekšējai. Nopirku korķa ziņojumdēli un tagad lipināšu klāt viņam visas lietiņas pēc kārtas.

Un, nē, viss laikam ir kārtībā un tā tomēr šķiet ir sesija, kas mani tā sašķiebj.