Vakar īsi pirms braukšanas uz Rīgu, piezvanīja tētis un teica, ka Diņģim (mūsu suns) uzbruka kaimiņu četri suņi. Man, protams, kājas trīc un vēders apgriežās otrādi, un nekur negribās vairs braukt. Tētim viss kārtībā, Diņģītis sakosts. Teica, būtu mirkli vēlāk, būtu pārkosta rīkle jau. Mūsu suns ir vidēja izmēra, drīzāk maziņš, kamēr tie ir četri milzeņi, no kuriem riebīgākās ir kuce un viņas meita. Turklāt Diņģis ir sterilizēts un tātad viņai nav nekāda sievišķo hormonu smarža pat. Tētis teica, ka tos suņus esot paglābis vien tas, ka bise esot stāvējusi vienā vietā, bet munīcija otrā. Jā, un šis ir tāds wait...what? moments, jo - tētim ir bise? Ok, to es nezināju. Diņģis staigājot, dzerot un ēdot arī ko, taču kakls siksnas rajonā esot viss sakosts. Turam tagad viņu iekšā. Visu dienu guļot, un pieceļās tikai, lai padzertos un izietu ārā nokārtoties. Loģiski, ka nejūtās drošs. Mans mazais, mīļais suns. Skaidrs ir tas, ka tagad pavisam droši ir zināms, ka Diņģis būs pateicīgs un uzticīgs tētim līdz mūža beigām un arī pēc.
Sadzēros balderiāna tabletes un validolu un gāju uz vilcienu, cerot, ka tur nenoģībšu.
Satiku I, izstāstīju viņam un atkal valdījos, lai nepārvērstu sevi par pandu, jo tad es tik ātri neapstātos. Viņš kārtējo reizi pārvaicāja, ko es domāju par viņa tikšanos ar Dzin, jo viņam mājās jau visi tur stulbi jokojot. Tā nu arī mēs pavadījām visu dienu ākstoties par šo tematiku. Tā kā vakarā paredzēts man doties uz ģimnāzijas klases pasākumu, un zinot, ka tur būs konkrētas personas no paziņu loka, sapratām, ka vajag palīdzēt ar baumām un maaazliet paākstīties. Līdz galam neizdevās plāns, bet varbūt to citreiz.
Pats klases pasākums. Man atkal bija bail, ka būs baigi garlaicīgi, taču nebija. Bija viss tā mierīgi, jauki un smieklīgi. Neviens nestaigāja ar pliku vafeli apkārt, taču čaļi, ietinušies dvieļos un sēžot, mēdza nepiedomāt par to, ka viņi ir ietinušies tikai dvieļos.
Ar Romānu labi parunājos. Parunājos tā, kā man šķiet nekad. Labi, daļa bija par programmēšanu un tādām lietiņām, bet tāpat tas bija forši. Laikam tik forši, ka sāka dalīties ar savu viskiju. Ā, jā, vēl, protams, galvas masēšana uz maiņām ar līdzīgo rīku, kas paredzēts olu kulšanai.Piekritām, ka izgājušie Jāņi bija šausmīgākie, kādi mums bijuši, un ir skaidrs, ka tā vairs nekad, nekad negribēsim svinēt. Teica, ka nožēlo, ka no fizmatiem aizgājis.
Ar Romānu ir tā, ka ar viņu sirsnīgāk ir palicis pēc skolas beigšanas. Pirms tam, šķiet, mūsu vienīgais sarunu temats, kas pat nav saruna, bija "Eu, M, tu mani cieni?"
Jā, un vēl ar LB patiesībā bija tā jauki, jo seeen nav ticis nekas runāts vispār.
Mums ar I ik pa laikam ir tādas idejas, kas nav pārāk labas idejas. Nelāgā kārtā mēs šo ne pārāk labo ideju ģenerēšanā darbojamies kā komanda. Tāpēc es viņam uzdāvināju Magic 8 ball, lai novērstu vismaz daļu no sliktajiem lēmumiem. Vakardien mēs bijām komanda. Zinot, ka man pazūd balss un kakls sāp, aizgājām ēst to sasaldēto jogurta brīnumu. Ārā parkā.
Redzēs, kā būs rīt. Ja pavisam sūdīgi, tad nekur nebraukšu.
Sadzēros balderiāna tabletes un validolu un gāju uz vilcienu, cerot, ka tur nenoģībšu.
Satiku I, izstāstīju viņam un atkal valdījos, lai nepārvērstu sevi par pandu, jo tad es tik ātri neapstātos. Viņš kārtējo reizi pārvaicāja, ko es domāju par viņa tikšanos ar Dzin, jo viņam mājās jau visi tur stulbi jokojot. Tā nu arī mēs pavadījām visu dienu ākstoties par šo tematiku. Tā kā vakarā paredzēts man doties uz ģimnāzijas klases pasākumu, un zinot, ka tur būs konkrētas personas no paziņu loka, sapratām, ka vajag palīdzēt ar baumām un maaazliet paākstīties. Līdz galam neizdevās plāns, bet varbūt to citreiz.
Pats klases pasākums. Man atkal bija bail, ka būs baigi garlaicīgi, taču nebija. Bija viss tā mierīgi, jauki un smieklīgi. Neviens nestaigāja ar pliku vafeli apkārt, taču čaļi, ietinušies dvieļos un sēžot, mēdza nepiedomāt par to, ka viņi ir ietinušies tikai dvieļos.
Ar Romānu labi parunājos. Parunājos tā, kā man šķiet nekad. Labi, daļa bija par programmēšanu un tādām lietiņām, bet tāpat tas bija forši. Laikam tik forši, ka sāka dalīties ar savu viskiju. Ā, jā, vēl, protams, galvas masēšana uz maiņām ar līdzīgo rīku, kas paredzēts olu kulšanai.Piekritām, ka izgājušie Jāņi bija šausmīgākie, kādi mums bijuši, un ir skaidrs, ka tā vairs nekad, nekad negribēsim svinēt. Teica, ka nožēlo, ka no fizmatiem aizgājis.
Ar Romānu ir tā, ka ar viņu sirsnīgāk ir palicis pēc skolas beigšanas. Pirms tam, šķiet, mūsu vienīgais sarunu temats, kas pat nav saruna, bija "Eu, M, tu mani cieni?"
Jā, un vēl ar LB patiesībā bija tā jauki, jo seeen nav ticis nekas runāts vispār.
Mums ar I ik pa laikam ir tādas idejas, kas nav pārāk labas idejas. Nelāgā kārtā mēs šo ne pārāk labo ideju ģenerēšanā darbojamies kā komanda. Tāpēc es viņam uzdāvināju Magic 8 ball, lai novērstu vismaz daļu no sliktajiem lēmumiem. Vakardien mēs bijām komanda. Zinot, ka man pazūd balss un kakls sāp, aizgājām ēst to sasaldēto jogurta brīnumu. Ārā parkā.
Redzēs, kā būs rīt. Ja pavisam sūdīgi, tad nekur nebraukšu.
piesēst