Tikai dzimšansdienā, ienākot skaipā, atverās pieci logi, un uzturoties vēl kādu brīdi - vēl pieci jauni.
Katru gadu dzimšansdienas paliek tādas interesantākas. Nevar gluži arī teikt, ka katra nākamā pārspēj iepriekšējo, jo katrā ir kaut kas citādāks. Pagājušo gadu ballē mani vismaz trīsreiz iemeta sniegā, K., būdams savā pasākumā, teicās ar pliku... vīriešu lepnumu ielēkt sniegā manas dzimšansdienas vārdā.
Šogad es saņēmu ļoti daudz mīļumu. Man ārkārtīgi patika tās telefonsarunas, kuras man šodien bija. Nebija daudz, bet bija sirsnīgas. Opis mācīsies ar datoru un internetu strādāt, baigais malacis. Krustmāte vispār jauka un spurdza un ķiķināja ik pēc pusotra teikuma.
I arī apsveica. Maza deva romaņķikas. Man ar viņa mammu vienā dienā dzimšansdiena. Es vispār nezinu, cik šādas sakritības vēl būs priekšā, tā jau viņu ir kaut kā daudz. Apsveicu mammu un viņa mani, un gandrīz uzdāvinājām identiskas lietas. Sak',viens datums, līdzīga domāšana. Viņa tētis uzdāvināja jauno latu ar piparkūksirsniņu.
Uzzināju, ka brālēnam vasarā paliek 20. Man likās, ka viņam kādi 18. Un, kad nostājos blakus, nesapratu, pa kuru laiku viņš kļuvis tik liels. Un māsīca prasīja, vai Ziemassvētku vecītim jau aizrakstīju vēstuli, jo Emīls, viņas piecgadīgais čalītis, esot jau divas vēstules aizsūtījis.
Tas viss nosauktais un lērums nenosauktā liek man justies apdāvinātai kā emocionāli tā fiziski, un mani atkal silda. Vismaz uz šodienu.