Šodien gandrīz izkusu no Ed labvēlības. Mūsu attiecības nav tādas, kā D&M, t.i., mēs abi čomojamies, pārspriežam piedzīvojumus un tā, taču es nekad, nekad neesmu no viņa ņēmusi mājasdarbus vai citus darbus. Protams, ja es ko nesaprotu, tad paprasot viņš noteikti man pastāstīs, kā tikt pie atbildes. Es pārsvarā cīnos pati. Man arī ir kaut kā neērti viņam diedelēt darbus. Šodien viņš pats brīvprātīgi un pilnīgi patstāvīgi izdomāja man piedāvāt savus izpildītos uzdevumus optimizāciju metodēs. Vakardien runājām un stāstīju, ka mums neviena atbilde ar I tur nesakrītot, un šorīt Ed pats ierunājās, vai man nevajagot tos uzdevumus. Teicu, ka visus nē, labāk, lai iedotot apskatīties pēdējo, kā risināt. Viņam pēdējais uzdevums vispārīgajam gadījumam ar M un N, nevis saviem koeficientiem, bija izrēķināts kladē, un teicu, ka starpbrīdī tad paskatīšos sīkāk. Ed paskatījās, izrāva lapu no klades un iedeva man.
Tas ir ļoti, ļoti jauki. Un mazliet žēl, ka viņš brauks Erasmus'ā. Viņam jau tagad ir Erasmus acīs, un tūliņ jau viņš pazudīs. Ko es tad darīšu?

Atnācu mājās, iegāju skaipā ar A runāties un drīzi vien attapos runājoties kā ar A, tā ar viņas kursabiedru, kurš mani atrada skaipā un gribēja apmainīties ar erotiska rakstura bildēm.
Būs I. arī jāpasaka kkad par to homework un jāpaskatās reakcija.