Manam datortaisītājam šodien reakcija, ieraugot manu wallpaperi (klik) , bija - ooo! Tas ir tavs draugs?
Bet vispār man dators ir sataisīts, cik nu to var tā nodefinēt, ņemot vērā, ka no iepriekšējā datora ir tikai mani abi cietie diski. Un tas ir sāpīgi ne tikai tāpēc, ka man kaitina tagad šitā ubuntu versija, jo neko nevar atrast un vienkārši kaitina; vai kaitina, ka pilnīgi viss jāinstalē no jauna; ka vienlaicīgi var dabūt darboties tikai vienu vai maksimums divus no trim cietajiem diskiem. Bet tas ir sāpīgi arī tāpēc, ka tas iepriekšējais bija mans. Tīri mans. Pašas naudas pelnīts, pirkts, audzināts, bārts, strādināts un ucināts.

Vakarnakt pamodos no īsziņas. Paņēmu izlasīt, rakstīja Barteks. Es vispār gaidīju ar zināmu intrigu to brīdi, kad negaidīti uzradīsies kāds no pagātnes, tā teikt. Jo cik nu mana pieredze, tad gandrīz vienmēr, kad tev uzrodās kāds bumbulītis tā nopietnāk, tad - kur gadījies, kur ne - kādam vēl tevi savajagās, kāds par tevi atcerās.
Bet vispār, šodien tomēr aizbraucu uz Rīgu uz pāris stundiņām. Nezinu kādā veidā atļāvos pierunāties, jo biju nolēmusi pa mājām vārtīties. Vismaz pastaigājos, pašūpojos, nopirku vecākiem jaunu klaviatūru, kuru gribu atņemt, un man baigi karsa ausis.
Pašā vakarā vēl parunājāmies, un nu no manas puses ir pateikts viss pagaidām. Tad jau redzēs, kā būs.