Vai tas, ka Ed mani šodien informēja par savām apakšbiksēm, kas ir peldbikses, nozīmē, ka esmu viņa čoms?

Nu, kāpēc man ir tik dīvaina sajūta? Nu, kāpēc?! Atnāciet, sabļaujiet un nokauniniet mani!
Es nevaru viņu pielaist sev klāt tik vienkārši. Man nesanāk. Ik pa laikam kaut kādā līmenī atgrūžu viņu, tēloju, ka nesaprotu mājienus, jo es vienkārši vēl negribu to saprast. Es nevaru pierast pie šī jaunā "stāvokļa". Šodien vilkām skeletus katrs no sava skapja - otram pateicām lietu par sevi, par kuru tā kā brīdinām otru. Es, šķiet, pateicu vismaz trīs lietas, viņš - vienu. Atklājās, ka tā viena viņa sauktā lieta, principā varētu būt tas, kas esmu es. Vismaz daļēji. Bet labi, tas vismaz ir noskaidrots un pateikts skaļi.
Bez visa šī, satikām arī Dzin un Alisi. (Viņš zina, bet tikai zina, arī Alisi, nuu, caur Dzin zina viņu). Kad viņa manāmi izbrīnīti prasīja - bet kā jūs...ee...zināt viens otru? - mēs trīs pārējie sākām smieties un teicu, lai, oi, labāk nevaicājot nemaz.
Haha, jā. Es izturēju ~20minūtes nerunājot, ēdu daudz mandarīnus un absolūti kaitinoši dungoju Rudolph,the red-nosed reindeer, kurai nezinu vairāk vārdus kā virsrakstu un frāzi "say it glows".
Viņa mamma mani jau saucot par pelīti. Tas ir tik ļoti jauki, ka sāp.