Šodien biju tikties ar fitnesa trenneri. Haha, laikam jābeidz viņu tā saukt, bet nu jā. Un jāatzīstās, ka bija diezgan labi tas viss. Priekšstats, kādu biju radījusi, stāstot, ka esmu kleptomāne, kas zog glāzes, svečturus, ceļazīmes un konusus; liekot noprast, ka neesmu rātna, lai arī saku, ka esmu un arī kārtīga (vismaz kādreiz biju), laikam paķēra. Jā. Šodien viņš man prasīja, lai pastāstu vēl kaut ko traku, ko esmu darījusi, taču es gribēju, lai runā viņš. Viņam tagad man ir jārada priekšstats par sevi.
Tā kā runājam tiešu valodu, kas vispār nav nemaz peļami, tad pašās beigās palūdza vēl mazliet skaidru valodu. Viņš grib skaidru atbildi. Melns vai balts. Palūdza nevilkt garumā un būt tiešai, jo tādā gadījumā "nē" pat esot labāk. Un, protams, varot tikties jau arī tāpat, taču grib zināt, vai ir interese tikties ar mērķi tēmējot uz attiecībām. Un viņš labi atcerās un ņem vērā manis teikto, ka neko negribot patlaban, bet tomēr. Es viņam esmu iekritusi, ieinteresējusi ar kaut kādu savu šķautni. Nu, tā, nopietni ieinteresējusi, un viņš gribētu pamēģināt.
Bet jūs jau ziniet, kā man patīk medīt, ne? Taču te jau ir gatavs cepetis. Nē, tas vēl nav tik traki. Tagad mani biedē tā sajūta, ka es viņam patīku vairāk, kā viņš man. Tā iepriekš man bija ar R., un mēs zinām, kā tas beidzās. Es negribēju, lai viss ir tik ātri. Un un un jā. Es nezinu, ko viņam atbildēt. Un to arī pateicu, bet atbildi jau tāpat vajag atrast.
Fakts ir tāds, ka šis eksemplārs šķiet man patīk tomēr vairāk kā R., un ar viņu arī ir samērā ērti un viegli. Viela pārdomām. Un es jau zinu, ko visi man teikts. Ka vajag, un punkts.

- Neviens jau nav normāls.
- Nuu, definēsim, kas ir normāls.
- Nu, fiziski, mentāli.
- Un normālam jau vispār nav interesanti.
- Nu, mentāli normāla tu neesi.
- Ee?
- Bet tas ir kompliments.