Ed manu krekšķēšanu nosauca par dinozaurošanos.
Kontroldarbā negāja tik labi, kā gribētos. Sākām smieties abas ar Ilzi, līdz pienāca pasniedzēja. Arī pēc tam smējāmies gan, bet bija laiks jau nodot darbus.
Pēc tam ārā satiku Artūru, kaut ko runājāmies, viņš sūtīja mani palikt mājās, veseļoties un dzert Koldreksu. Nāca garām Daigucis. Nu neko, sāka man par to draņķa kd izvaicāt, kuru es, protams, gribēju pēc iespējas ātrāk aizmirst. Bet nu, jā, tas viss beidzās ar to, ka Daigucis apvainojās uz Artūru, devās prom un aicināja mani līdzi. Haha, smieklīgi. Bet laikam jau tā ir, ka tiem, kas nepazīst Artūru, pirmajā brīdī ir tāds kā šoks par tādu radību, un nesaprot, kā lai ar tādu vispār komunicē.