Tikai gribēju pateikt, ka šodien bija viena no skaistākajām rudens dienām šajā sezonā! Tāds viegls spirgtumiņš, kas mazliet kož snīpī un pirkstu galos, taču bezvējš un saulīte sildīt silda. Ejot pāri Akmens tiltam, redzi pretējā krastā krāsainas lapotnes, kas tinās vieglā, nu, pavisam vieglā miglā. Daugava - gluds spogulis, kurš atspulgo itin visu, sākot ar, pār Dzelceļa tiltu braucošo, vilciena sastāvu un beidzot ar košajām bojām, kas rimti zvārojas atdzisušajos ūdeņos. Un debesis rudenīgi caurspīdīgi zilās nekaunīgi raugās uz tevi no augšas.
Un tikai varbūt es sajutos poētiski šobrīd. Bet man teica, ka visa nedēļa būs tāda, un ja tiešām, tad es varētu arī varbūt izkust.

Bet vispār, sāku nonākt strupceliņos ar to programmēšanu, un tas līdz ar to draud iedragāt arī manu motivācijiņu. Tā kāre mācīties bremzējās, nāk tāds reālisms pāri manam tam divu nedēļu afekta stāvoklim.
Bet tāpat - es zinu, ka ir jāpacīnās vēl mazliet. Un tad vēl mazliet.