Kā tur bija - nevar teikt, ko gribās, jo tad tas nepiepildās? Nē, nu, labi, es zinu, tā obligāti nemaz nav. Taču tas viss balstās vairāk uz to, ka, ja esi bijis kluss, tad neveiksmes gadījumā neviens par to pat neuzzinās un būsi sevi pasargājis no izgāšanās vismaz savējo acīs.
Ļoti iespējams šeit tālāk nekas nenotiks, bet tikmēr - šššš.

G.Š. piedāvāja iekārtot darbā uz pusslodzi reach.ly, kur viņi principā meklē matemātiķi. Teicu, ka patiesībā es neesmu nekāda dižā matemātiķe, un, ka nenoliegšu, man bail iet un sākt darīt kaut ko tādu. Mierinot teica, ka tāpat es tur būšu gudrākā, jo viņiem neviens cits vienkārši nav. Haha, bet jā. Tas, ka es tur tikai iemācīšos un varētu būt interesantāk, kā garderobē strādāt, tas gan taisnība. Bet arī daudz bailīgāk un krrrrietni nopietnāk jau. Cits līmenis.

- Nāksi dejot?
- Nē, piedod. Atpūšos, kājas sāp.
- Bet tu esi labas dabas meitene, tev jānāk.
- ...
- Es gribu LabaDaba!
- Mhm.
- Zini, kas sanāk, ka savieno LabuDabu un tevi?
- Ko? Nēē, nu?
- Sanāk, ka es gribu tevi.
- ... Hahah, nu, draņķīgi tev.

Vēl bija arī čalis, kurš gribēja, lai situ viņam pa vaigu, ZZ, kurš sākumā man palīdzēja tikt vaļā no iepriekš minētā čaļa, taču vēlāk nu nekādi neatstājās, līmējās klāt, piedāvāja iet kkur pie Lapas un runāja visādas nesakarīgas frāzes, piemēram, - "Šitā tu visu palaidīsi garām." Kad prasu, ko tad, atbild, ka "nu jau vairs neko". Taču tas viss gan jau tāpēc, ka savu dzimšansdienu tā riktīgi svinējis ar viskiju un gan jau domāja, ka es no tā čaļa bēgot, kas gribēja ar mani dejot un lai situ viņam pa seju, skrienu tieši pie viņa, nevis pie tuvākā random pirmā pazīstamā.
Bet vispār - kā es izdejojos! Es atradu vienu tādu brīnumiņu. Tāds mežonītis mazliet, taču man patika, jo tas bija tā brīvi, dinamiski un saskanīgi. Līdz elpas trūkumam. Ar cilāšanu un mētāšanu un visu pārējo. Haha, jā, bet tad es ieraudzīju brīnumiņu ar Trasūnu runājamies un dziedam karaoki.
Ar Artūru laikam pirmo reizi mūžā tik daudz parunājos. Tas nebija nemaz daudz, taču daudzākais kas ir bijis. Laikam tieši tāpēc, ka šoreiz nevis tikai muļķības dzinām, bet gan runājām muļķības kopā ar nopietnākām, personīgākām lietām. Viņš izklāstīja meiteņu ciršanas taktikas. Runājām par saskanību dejā un vai tai ir kāds sakars ar saskanību citur, un teica, lai ņemu G.Š. ciet, jo izskatījās no malas tā labi. Es apjuku. Apjuku arī kad viņš vēlāk kādas pāris reizes prasīja, kur G.Š. palicis.
Ar J.R. dejojot, sapratu, ka viņš tiešām ir kā lāčuks. Tāds milzīgs, apaļs un joprojām labdabīgs un jauks pret mani.
Un tad vēl saruna ar M.B. kur viņam pietrūkst sekss, aicina izpalīdzēt viņam, un kad saņem noraidošu atbildi, sekojošs jautājums, vai viņš mani nesaista kā vīrietis.

Šitie pasākumi man laikam patīk tāpēc, ka var izdejoties, var arī padzerties, ja gribās un atpūsties, kā arī zināmā mērā šie pasākumi paceļ pašapziņu.