Tas, ka Alā dos šotus un pīrādziņus par brīvu, nebija man ieplānots. Pie bāra, kamēr runājos ar bijušo kursabiedru, uzradās pielūdzējs, kurš gribēja dod savu vizītkarti, tad līgumus parakstīt, piedāvājot atrisināt visas manas problēmas. Ne reizi gan nebiju teikusi, ka man ir kādas problēmas vispār. Runāja arī par seksīgām blondīnēm, apelsīniem, filmām un ko tik vēl. Bet atmiņā viena frāze viņa, par kuru sāku smieties - Ar tevi bieži bāros nāk runāties iedzēruši vīrieši? Laikam pat biežāk, kā spēju iedomāties.
Nē, bet bija labi, tikai briesmīgi auksti un beigās sanāca gaidīt pirmo transportu, un tas bija...nu, kā jau reizēs, kad jāgaida pirmais transports. Nu, nav tas spožākais ballītes brīdis. Tie ir brīži, kad vēlos kaut dzīvotu Rīgā.
Ak, jā. Hahaha, es apēdu kastani, kuru glabāju kabatā. Nu labi, es viņu neapēdu, bet sakodu. Tā es kontrolēju savu nekontrolējamo košanu.
Vēl man šķiet, ka Ra izdarīja mūvu, bet neesmu īsti droša. Kā arī man šķiet, ka es šodien noģību, bet arī neesmu īsti droša. Varbūt es vienkārši tāpat nometu zemē to glāzi un nejauši attapos uz grīdas. Bet visādi citādi es jūtos tiešām ļoti labi.