Kā man gāja Bergā?
Berga bazārā ir kā lielā ģimenē. Tā kā līdz šim biju tur bijusi kādas pāris reizes palīdzēt, dažus no tirgotājiem pēc sejas zināju. Taču šodien pirmā reize, kad es tur tā vairāk vai mazāk, bet patstāvīgi un viena pati. No rīta mani sveicināja piiilnīgi nepazīstami tirgotāji, pretim stāvošā garšaugu pārdevēja pacienāja ar viņas jaunumu - ķirbju un cidoniju ievārījumu, bet blakus stāvošais puisis - ar ķirbju un cidoniju saldējumu.
Tur bija brrriesmīgi auksts, nāca miegs, neviens neko nepirka. Mani izklaidēja blakus stāvošais puisis no Skrīveriem, kas tirgoja mājas saldējumu. Kaut kā sākām runāt, un nav ne vainas, laiks pagāja ātrāk. Esmu laimīga, ka bija viņš, nevis tas ziepnieks. Vēl es uztaisīju savu mazo zoodārzu ar zvirbuļiem un baložiem, un redzēju diezgan daudz kolorītus tēlus, piemēram, tādu pēc izskata gandrīz rokeri Frīdi, tikai ar tādu rozā tamborētu cepurīti, pavecāku kungu zaļā, samtīgā hūtē ar spalvu, zilu žaketi un žiperīgu garu, kurš negrib padoties gadiem, vai Ojāra Vācieša prototipu ar melnu gandrīz Omon bereti.
Pēc tam Doma laukumā turpināju salt. Vispār man nav nekas iebilstams pret šādu piepelnīšanos. Tikai ļoti negatīvs faktors ir aukstums un tas vājprāta vējš. Ak, jā. Šodien brālis aizbrauca prom atpakaļ. Tā kā es viņu nākamo reizi redzēšu pēc kāda gada, atskaitot skaipu, un ja nu vienīgi uz viņa izlaidumu sanāks jūlijā.
Izskatās, ka ir kāds robs veselībā paspējis ieviesties. Vajag aizlāpīt labi kārtīgi, jo slimot... es saku "nē".