Pirms topoloģijas kaut kāds čalis no 2.k. statistiķiem, kas izskatās kā pērnā semestra fizikas laboratorijas darbu pasniedzēja radinieks, ja ne dēls, un viņš tīrīja tāfeli. Es Ed. paudu savas pārdomas par jautājumu "Vai tu atceries, kad TU pēdējo reizi tīrīji tāfeli?". Un viņš sāka stāstīt par savu klasesbiedru, kas ļoti jocīgi tīrīja tāfeli. Stāstījums par šo klasesbiedru beidzās ar izklāstu, cik jocīgi viņš čurā. Jā, jā, tieši tā - čurā.
Ed. pirmo reizi pats brīvprātīgi (!) piedāvāja (!) iet ar kājām uz nākamo pieturu, jo daudz laiks sanāk stāvēt un gaidīt. Tā nu mēs gājām romantiskā pastaigā no Zeļļu pieturas uz to nākamo, kas pie Zelta Boulinga centra. Viņš brauks Erasmusā, tas ir skaidrs. Taču viņš atkal izmeta to frāzi, ka es varbūt arī varu braukt, taču pieteikšanās varētu būt beigusies vai tuvu dedlainam. Un runājām par maģistriem un pirmo reizi izteica tādu kā ideju, ka es arī varētu pamēģināt maģistru Tartu, kur viņš domā, nevis šeit pat. Man nebūtu tie vajadzīgie 10 kredītpunkti attiecīgajās zinātnēs, kas nepieciešami, lai tur iestātos, taču, kā minēju, es varētu pacensties kaut kā sarunāt, uzrakstīt kādu žēēēēlabainu vēstuli. Jā, vārdu sakot, šāda doma man nebija vēl ienākusi prātā par Tartu, ka tā arī ir iespēja it kā.
Un kaut kas ir jādara KK sakarā, tikai nezinu vai sanāks saņemties. Taču vajadzētu gan.