Eu, bet tā taču ir, vai ne, ka čiepām ir pieļaujamāk kā puišiem, ka viņas skatās viena čaļa profilu katru vai katru pārdienu? Man nav nekādas statistikas pasūtītas jau labu laiku, bet pēdējo taču tāpat es redzu. Nepatīk, nepatīk man tas kaut kā. Bet uz vienu tikšanos es jau piekritu, jo iespēja jau jādod ir. Taču patlaban vairs nevelk tā īsti.
Ai, es jau nezinu, ko viņš grib, tāpēc būtu nepieklājīgi noskaitīt, ka nekas šeit nesanāks, ka gribu visu tā, lai tas paliek. Bet ziniet, tālu vairs neesmu, lai tā izdarītu, it īpaši, kad ieminējās par tādu tālejošu laika posmu kā septembra beigas, taču šķiet pats saprata, ka tas vēl tālu.
Viņš man radījis par sevi tādu kā intelektuālā pasēdētāja tipu (un es nesaku, ka tā arī, bet gan to, ka uz pašreizējo brīdi man ir pārsvarā tikai šāds priekšstats) - dažāda literatūra un grāmatas, teātri, kino, gudra spriedelēšana par dziļām lietām, arī romantiski un hipsterīgi izgājieni ar gulēšanu naktīs uz jumta -, kas ir ļoti vērtīgi un nebūt ne slikta lieta. Bet kaut kas nav tajā lielajā bildē. Man kaut kas pietrūkst un zūd interese. Domāju, ka labprāt ietu ar viņu šad un tad baudīt kultūru, ja vien viņš uztvertu to tāpat - es viņu kā Čudaru, bet viņš mani...nezinu, teiksim, kā Inesi P..
Haha, jā. Tikko iedomājos vienu lietu. Viņš gan jau nav (kā tur bija? Es nespēju atcerēties un precīzi nocitēt)... egoistisks, pašpietiekams indivīds, jo ja būtu, tad ļoti iespējams piesaistītu jau no sākuma. Redziet, pidrilas man vajag; ar viņiem ir interesanti vismaz.(*) Tas gan laikam arī nav īsti normāli.