Man kaitina meitene, kas nemitīgi liek Madonnas video bukfeisā, man kaitina, ka viņa vidēji dienā pievieno 5 jaunas bildes albumā "Glam-Rock, leather jackets and my fav black stuff ♥" vai wall, 3 - albumā "Memoires of a teenage anarchist!" un diena netiek nodzīvota pilnvērtīgi, ja netiek pamainīta arī profila bilde. Man kaitina arī tā pamatskolas žube, kas burtiski atskaitās (angļu valodā), ko ēd pusdienās un kā un ar ko tiek pavadīts katrs vakars, un cik grūti pēc tam darbā strādāt. Man kaitina tas, ko un kā es daru. Un kaitina arī tas, ko es nedaru. Man kaitina mani sapņi pēdējās divās naktīs. Ja aizvakar sapnī bija Antons - tāds gaarš čalis no apmaiņas, kurš jau sākumā man atgādināja manu brāli -, Ed. savā melnajā hūdijveidīgajā izstrādājumā ar balto rāvējslēdzēju un K. tumšā žaketē, tādās bordo krāsas velvetveidīgās biksēs un spoži baltās (adidas?) kedās, un vēl vesels bars citu nepazīstamu cilvēku, kas bija diezgan cheesy, bet pieņemami priekš sapņa. Tad šonakt, nu aaak jel, bija Madars Virza, kurš bija mans čalis, un viņš staigāja pie kājām piesējis kaut kādas koka kastes bērnu slēpju garumā, un beigās es pārsitu degunu, zaudēju samaņu un atslēdzos. Man kaitina, ka man nav vairs lielo pieturpunktu šai vasarai - viss jau iztērēts. Kaitina, ka mucā augu, pa spudni baroja, un tad izlaida. Man ļoti kaitina, ka šovasar neesmu bijusi peldēties vispār; man kaitina, ka bankas kontā ir 4.53 un makā 2.56, no kuriem 4 lati teorētiski ir jāatdod. Un vēl mani kaitina, ka man nav Maple 13 datorā un ka ne sūda neprotu ar to rīkoties. Bet vairāk par visu man kaitina ņerkstēt, kaut gan to daru, un tas kaitina vēl vairāk ,tāpēc ļoti labi, ka to izlieku šeit, nevis kādam virsū.
Bet pēc šitā uzrakstīšanas paliek labi, jo nespēju vairs iedomāties lietas, kas man dotajā brīdī neciešami kaitinātu. Jāiet pastaigā.

Brālis aizbrauca uz divām nedēļām un būs tikai gandrīz vai septembrī atpakaļ, un lai kā negribētos atzīt, man būs garlaicīgi. Vakar vakarā viņš atnāca mani kaitināt un bakstīt, piedāvāja mellenes un gribēja ar mani skatīties kaut ko.
Pirms vairākām dienām pie manis pienāca mamma un ar asarām acīs teica, ka jau ir paspējusi pierast, ka viņš ir šeit, negrib, lai brauc prom.