Esmu atpakaļ no Polijas un jūtos diezgan sūdīgi. Iesākumā nelikās, ka tā pēc-apmaiņas depresija kā tāda var būt tik nepatīkama un kur nu vēl skart mani. Bet laikam fizmati mani ir padarījuši emocionālāku, nezinu ar kādiem paņēmieniem.
Apmaiņa bija TIK laba, ka negribās par to runāt. Tā sāpīgi kaut kur ļoti, ļoti. Šķiet jāpagaida kādas pāris dienas, lai viss attālinās mazliet. Skaidrs ir tas, ka apmaiņas būs vēl, un ja trrraki paveiksies tad nākamā varētu būt Maķedonija un ar šiem pašiem cilvēkiem.