Fāāk, zvanīja Ed, piedāvāja darbu rīt vakarā. Rīt braucu prom, fāāk. Nezinu arī, ko gribēja piedāvāt, jo tālāk sarunai tāpat nebija jēgas. Žēl. Man noderētu lieka naudiņa. Nu labi, varbūt būs vēl kādas iespējas piepelnīties, kad atbraukšu atpakaļ.
Bet vispār man ļoti simpatizē fakts, ka man šad tad piedāvā kādus darbiņus bijušie klasesbiedri, bet Ed jau nu gan es negaidīju.

Tātad man ir īstais KK. numurs, un man sāp galva, bet man gribās pamurrāt. Ko darīt? Haha, ak jel, kā tāds mazs meitēns.
Kā arī jātiek galā ar faktu, ka KK. visu jūliju nebūs Rīgas tuvumā un nu nebūs nekādu nejaušu vai arī nejaušu saskriešanos Zeļļu pagalmā. Viss garš jūlijs. Labi, ka vismaz būs Polija, iespējams klases izbrauciens un sālsmaize pa vidu, bet tāpat.