Pēdējās divas dienas sanāca nejauši svinēt un pēdējo reizi mājās gulēju naktī uz trešdienu. Un bez šāda veida relaksācijas un ballēšanās turpināt mācīties eksāmeniem būtu ļoti grūti.

KK nesmaržo pēc apelsīniem, viņš smaržo pēc kaut kā cita. Bet tāpat labi.
Un es nezinu, vai tas ir labi vai nē, bet viņš taču mani vispār nepazīst. Labi, cik varbūt ir dzirdējis kādus momentus un mirkļus no malas. Jau tagad dabū dzirdēt, ka aiz manas mīļās sejiņas slēpjās apakšā kaut kas daudz vairāk. Un būs vēl. No vienas puses jau labi - interesanti vismaz, bet no otras - nedaudz bailīgi.