Oo. Piezvanīja K., jo sen nebijām runājušies kaut kā un gribēja vēlreiz tā kā atvainoties, ka toreiz Muzeju naktī nevarēja mani paņemt ciemos un ka tā nesmuki sanāca. Atkal stundu norunājām. Par sarunām maksā, protams, joprojām viņš.
Grib pirkt riteni un drīz to arī darīs, jo no Vīnes palika pāri vēl laba naudiņa. Ritenis vispār ir baigi labā manta, bet to jau tāpat visi zina. Samežģīja potīti šodien spēlējot basketbolu, tāpēc rītdien maratonā visdrīzāk neskries.
Parunājām par vīriešiem. Prasīja - Nu, Madar. Puisi esi atradusi? . Kad atbildēju ar "nē", retoriski novilka "ā, tad negribi vienkārši, ja?" , uz ko jāatbild tā, ka tas īsti nav gribēšanas vai negribēšānas jautājums, ja uzmanību tev pārsvarā pievērš tikai 32 gadus veci leprakoni, tādi runātīgi bomži jeb cilvēki bez definētas dzīvesvietas, un... viss. Viņš, protams, ļoti smējās, kad izstāstīju par to 32gadīgo. Un zināmu lomu spēlē arī mana rezervētība. Ar to laikam būtu baigi labi sākt cīnīties.
Parunājām par sievietēm, jo uzdevu pretjautājumu. Te bija baigi interesanti. Puisis ir atmetis visus savus iedomātos ideālus (es pati laikam tikai esmu ceļā uz to), un vienkārši bauda dzīvi. Haha, man patika, kā teica, ka viņam "vajag arī gaļu". Līdz ar to, nonācām arī līdz sarunām par rullēšanos, un atskaitēm, kur pēdējā laikā esam bijuši, ko sastrādājuši, redzējuši un cik izdzēruši.