Šodien bija tā, ka atbraucu uz Rīgu no rīta un zināju (jeb jutu), ka vienā no trim tuneļiem, kuriem sanāk iet cauri, būs tas čalis ar jocīgo balsi un ģitāru, kuru pirmo reizi dzirdēju pirms gadiem 4-5 Muzeju naktīs, kad blandījos apkārt. Un ticiet vai nē, bet viņš tieeeešām arī bija. Nevarēju nepasmaidīt par šo momentu.
Un kad nācu mājās, tad tajā pašā tunelī bija divi citi puiši, bet viņiem arī tā muzicēšana izdevās nepieklājīgi labi.

Maziņš momentiņš no šodienas. Ar Rozh ejam pāri Akmens tiltam un tur tanī pusei Daugavai pie tilta malā uz riteņiem apstājušies runājās baigā sabiedrība - Bindemanis, Inokentijs Mārpls un vēl kāda persona - , un Bindemanis stāstīja, ka viņam jau kopš bērnības ir pataloģiska nespēja mīties kalnā. Pēc brītiņa no muguras man dzindzina virsū, paeju malā, un garām pabrauc Bindemanis uzvalkā ar cigareti vienā rokā un uz zaļa velosipēda un pēc tam arī Inokentijs. Tā eleganti.