Aizbraucām uz noskatīto ezeru meža ielokā, kur bija paredzēts ugunskurā cept gaļu. Ezers vismaz nebija aizsalis, toties pārplūdis gan. Tā grūti pieejams. Buss iestiga dubļos, mēs abas, protams, devām kaudzi vērtīgu padomu, tāpat arī kā pie ugunskura kurināšanas. Bet es joprojām uzskatu, ka ugunskuru, iespējams, būtu iekurinājusi veiksmīgāk, ja man ļautu, bet ko nu tur. Tāpat bija interesanti. Pirmo reizi mūžā tāāā rāvu nost no kokiem mizu.
Iededzinājām, sākām cept, nobijāmies no suņiem, kuru rejas kļuva arvien tuvākas (paranojiskākas), un nobijāmies, tāpēc ugunskuru šis aplēja ar kolu un braucām prom. Pēc dažādām dilemmām tomēr aizbraucām pie manis nakts vidū un izcepām vistas šašliku uz pannas.
It kā vienīgās šūpoles būtu pie jūras, braucām uz jūru. Bezvējš, +11 grādi, skaidras debesis un kuģi reidā.
Viss pasākums bija tikai tādēļ, lai ietu peldēties. Tad nu piecos no rīta gājām arī, Lielupē. Jāsaka, ka to saņemties izdarīt, esot pilnīīīīgi skaidrā, ir diezgan grūti. Kaut kur pazaudēju vienu sarkano, jauno auskaru. Tas gan nav forši. Bet ko nu tur daudz.
Un vispār, es gribēju vēl teikt to, ka Zaķu balles un mazo roņu dēļ es pat sāku domāt, ka Meļ spēj būt arī ļoti...ciešams tāds. Jo, ziniet, alerģijas un tādas lietas...
Iededzinājām, sākām cept, nobijāmies no suņiem, kuru rejas kļuva arvien tuvākas (paranojiskākas), un nobijāmies, tāpēc ugunskuru šis aplēja ar kolu un braucām prom. Pēc dažādām dilemmām tomēr aizbraucām pie manis nakts vidū un izcepām vistas šašliku uz pannas.
It kā vienīgās šūpoles būtu pie jūras, braucām uz jūru. Bezvējš, +11 grādi, skaidras debesis un kuģi reidā.
Viss pasākums bija tikai tādēļ, lai ietu peldēties. Tad nu piecos no rīta gājām arī, Lielupē. Jāsaka, ka to saņemties izdarīt, esot pilnīīīīgi skaidrā, ir diezgan grūti. Kaut kur pazaudēju vienu sarkano, jauno auskaru. Tas gan nav forši. Bet ko nu tur daudz.
Un vispār, es gribēju vēl teikt to, ka Zaķu balles un mazo roņu dēļ es pat sāku domāt, ka Meļ spēj būt arī ļoti...ciešams tāds. Jo, ziniet, alerģijas un tādas lietas...
piesēst