Fiziski nespēju vairs pamācīties. Tāpēc vismaz istabu sakārtoju un olas satinu krāsošanai gan pašiem, gan vecmāmiņai. Vienīgais prieks par tiem strazdiem, kas plivina spārnus uz puntnu būrīšiem un vilina čiepas, prieks par tik silto sauli un rēno vēju, par pārskaitītajiem 20 latiem par februāri, martu. Un zvanīja Ed. (vispār tas nav pārāk interesanti, bet rakstu tāpēc, ka man nekas labāks nav) :

- Madar, kā tad bija - mums pirmdien arī nav jāiet?
- Labaisss, ne?
- Tad nav?
- Nē, tas ir sarkanais. Otrās Lieldienas. Asmuss viena izkrīt, es tā priecājos, kad to sapratu!
- Haha, es gan neesmu sajūsmā.
- Kāpēc? Būs par vienu mājasdarbu viņas mazāk.
- Tas jā. Bet pēc tam vienā trešdienā arī izkrīt viena Asmuss.
- Tā ir lekcija, praktiskajos tāpat esam krietni priekšā.
- Ā, nu tad gan forši. Laabais, tad mums ir vēl viena brīvdiena!
- Nu ja!