- Es nezinu, ko lai vispār ģērbj uz savas miesas.
- Kaspars nebūs. Vari vilkt dekoltē.
Vakardien ballīte bija laba! Iepriekšējo reizi Ziemassvētkos, kad bija klases pasākums, uzmetu kaut kā. Taču šoreiz man pat gribējās aizbraukt un visus redzēt. Nu labi, ne visus varbūt, bet vienalga. Vienīgi tagad jūtu, ka alus vēl ir manī, un tā ir tāda ne pārāk komfortabla sajūta. Un nedzēru jau es daudz. Lūk, ko nozīmē, ja trenniņš nav vairs. Vai drīzāk vienkārši tas, ka neesmu tā pienācīgi dabūjusi miegu.
Ap vienpadsmitiem vakarā tika zvanīts arī klases audzinātājai. Man patīk tas, ka viņa zina - ja klasei ir kāds pasākums sarunāts, tad viņa jau rēķinās ar to, ka viņai zvanīs vienos naktī, un to gaida. Tāpēc pulksten vienos katrs no mums nosūtīja vienu īsziņu ar tekstu ar radošu piegājienu un pēc brīvas izvēles, sākot ar padomiem nejaukt alu ar šņabi, beidzot ar "čau, mazā. Kas tev mugurā? Paraksts: Rihards", kas būtu bijis baigi interesanti, ja šāds teksts tiešām būtu ticis nosūtīts.
Es arī gribētu vienos naktī sestdienā saņemt >=15 jaukām īsziņām! Būs kaut kad jāaiziet pie Plaudes. Man patīk, ka viņa uz zvaniem sešos rītā atbild ar to, ka esam alkoholiķi vai to, ka mazāk dzert vajag, bet visādi citādi man liekās, viņa pat gaida šādus zvanus. Ir taču tik jauki tomēr, ne?
Haha, Ozols šoreiz izcēlās... defilējot kails gar Bauvara degungalu. Nē, bet vispār viņš gāja uz pirti, tikai izdomāja, ka drēbes labāk vispār nevajag. Ā, un jā, tā daļa, kur izdomāja iet ar kājām uz Čiekurkalnu, bet tas nebija īpaši forši gan. Ā, un mantu slēpšana. Eģikam jauns wallpeiperis telefonā tikmēr un zīmējums uz sejas.
Bija forši parunāties ar viņiem. Nē, nopietni. Tiešām ļoti interesanti, un gandrīz no katra uzzināju ko jaunu. Man patika.
Ar Viku sarunājām satikties ātrāk, un es iemīlējos viņas foto kamerā. Es tādu kameru varētu nopirkt tikai skaņas dēļ. Tas ir tas fotoaparāts no sērijas "ar šito jau visiem liekās, ka prot fotografēt, jo jebkura bilde izskatās kruti". Bet tāpat - tik forši. Arī gribu tādu.
- Kaspars nebūs. Vari vilkt dekoltē.
Vakardien ballīte bija laba! Iepriekšējo reizi Ziemassvētkos, kad bija klases pasākums, uzmetu kaut kā. Taču šoreiz man pat gribējās aizbraukt un visus redzēt. Nu labi, ne visus varbūt, bet vienalga. Vienīgi tagad jūtu, ka alus vēl ir manī, un tā ir tāda ne pārāk komfortabla sajūta. Un nedzēru jau es daudz. Lūk, ko nozīmē, ja trenniņš nav vairs. Vai drīzāk vienkārši tas, ka neesmu tā pienācīgi dabūjusi miegu.
Ap vienpadsmitiem vakarā tika zvanīts arī klases audzinātājai. Man patīk tas, ka viņa zina - ja klasei ir kāds pasākums sarunāts, tad viņa jau rēķinās ar to, ka viņai zvanīs vienos naktī, un to gaida. Tāpēc pulksten vienos katrs no mums nosūtīja vienu īsziņu ar tekstu ar radošu piegājienu un pēc brīvas izvēles, sākot ar padomiem nejaukt alu ar šņabi, beidzot ar "čau, mazā. Kas tev mugurā? Paraksts: Rihards", kas būtu bijis baigi interesanti, ja šāds teksts tiešām būtu ticis nosūtīts.
Es arī gribētu vienos naktī sestdienā saņemt >=15 jaukām īsziņām! Būs kaut kad jāaiziet pie Plaudes. Man patīk, ka viņa uz zvaniem sešos rītā atbild ar to, ka esam alkoholiķi vai to, ka mazāk dzert vajag, bet visādi citādi man liekās, viņa pat gaida šādus zvanus. Ir taču tik jauki tomēr, ne?
Haha, Ozols šoreiz izcēlās... defilējot kails gar Bauvara degungalu. Nē, bet vispār viņš gāja uz pirti, tikai izdomāja, ka drēbes labāk vispār nevajag. Ā, un jā, tā daļa, kur izdomāja iet ar kājām uz Čiekurkalnu, bet tas nebija īpaši forši gan. Ā, un mantu slēpšana. Eģikam jauns wallpeiperis telefonā tikmēr un zīmējums uz sejas.
Bija forši parunāties ar viņiem. Nē, nopietni. Tiešām ļoti interesanti, un gandrīz no katra uzzināju ko jaunu. Man patika.
Ar Viku sarunājām satikties ātrāk, un es iemīlējos viņas foto kamerā. Es tādu kameru varētu nopirkt tikai skaņas dēļ. Tas ir tas fotoaparāts no sērijas "ar šito jau visiem liekās, ka prot fotografēt, jo jebkura bilde izskatās kruti". Bet tāpat - tik forši. Arī gribu tādu.
piesēst