Bija tā, ka pagājušo nedēļu piecēlos no soliņa un aizgāju lēkāt, jo sāka skanēt Gaujarta Lovestorijs. Tā kā dejot vispār nemāku un dejot viena – nu nepavisam neprotu, tad aizgāju uz stūrīti un puslīdz pūlī. Lēkāju, lēkāju un starp geju puisi kovbojcepurē un melnu metālistu un arī geju, pagriezos un dziedāju vārdus: “Smieklīgi, ka divi cilvēki nesaprot viens otra pasauli. Kāpēc vārdus tādus teici tu, itkā es nemaz nepatiktu.” un pretī tieši bija K. un dziedāja to pašu, pretī skatoties.