Ilgi nevarēju izlemt, kurā cibā rakstīt, bet izšķīros par labu marvellous, jo šeit tomēr var drošāk rakstīt personas un citas lietas.
Lai pamudinātu mani uz pasākuma apmeklēšanu, man uzsauc šampanieti. Tā nu viss pasākums sākās 506.istabiņā un maaazliet ieilga. Toties Artūrs ļoti man gribēja palīdzēt attaisīt šampja pudeli, un tāpēc sanāca aplaistīt daļu sienas, kamēr pēc kāda brīkšņa sekoja ievērības cienīga mētāšanās ar sniegu no palodzes un attiecīgi arī šīs baltās masas "novietošana" aiz [citu] krekliem, zeķēm, biksēm, veļas - jeb kā, kas būtu pēc iespējas tuvāk pavasara saules izsalkušajai miesai.
Kā nu bijis, nonācām arī pat ballē, kur es personīgi gāju, lai varētu izdejoties. Vispār domāju par šo jautājumu kādu brīdi, ka man ik pa kādam noteiktam laika sprīdim ir nepieciešams izdejoties. Ja suņus ved staidzināties, tad mana nepieciešamība varētu būt šad un tad izdejoties. Varētu sākt rakstīt lēnām savu lietošanas intrukciju.
Minūti pēc ierašanās, tiku sniegā. Pēc otrās reizes sniegā aiz pulksteņa tika mitrums, kurš, starpcitu, no rīta pieturā sasala.
Un izdejojos arī tā kārtīgi, un ne to vien. Vienīgi vienam čalim gan nejauši, (?) domādama, ka dziesma beidzās, viducī pateicu - paldies par deju - un aizgāju.
- Nāc dejot. Man tev jāuzdod viens jautājums.
- Man bail par tavu jautājumu kaut kā.
- Ir RGB krāsu sistēma, kas ir heksadecimālajā skalā, un katrai krāsai ir savs kods. Kāds kods ir sarkanajai krāsai?
- Atbilžu variantus nedosi?
- Labi, hints. Balts ir 000000, un melns, tas ir, nav krāsa tiek apzīmēts ar FFFFFF. Domā tagad.
- ?
- SZF meitenes uz mani tikai paskatījās ar neizpratnes izteiksmi, bet vidējā fizmatu meitene gan atbild.
Pēc kāda laika arī man beidzot izdodās saprast, ko no manis grib.
- Redzi, var to izdomāt. Bet man tāpat labāk patīk, kā tu mini dziesmu nosaukumus.
(..)
- O, tev ir kabatas svārkiem.
- Tev ir ērti, ja?
- Diezgan.
- Es gan teiktu, ko tu atļaujies.
- Parasti meitenes tā dara, nu, šoreiz es.
- Labāk kur ir tavas rokas un ko viņas dara?
Parunājām arī par izgājušo vasaru, par darbiem, atpūtām, plāniem, un nespēju viņu nepakacināt par pirmkursniecēm un tādām tēmām.
Jā, un vēl es gribēju pieminēt tādu eksemplāru kā ZZ, kas nu ļoti centās pierunāt, lai braucu priecāties tālāk uz Vecrīgu. Visu savu mēteli atdotu, aizvestu atpakaļ un pārējo.
Un Ramūns! Viņš ir gaišs cilvēks. Decembrī apsveica ar pirmā gada pievārēšanu un teica tāpat tikt pāri arī otram gadam. Un vakardien arī kādu brīdi parunājāmies. Tas ir ļoti daudz, ņemot vērā, ka kursabiedrs vien bija dažus mēnešus. Nu un vēl tās dažas Ļeņingradas un Aptiekas neformālās reizes.
Pirms iešanas gulēt, mani brīdināja, ka man varētu uzkrist virsū Artūrs, jo viņš bija domājis gulēt tajā brīvajā gultā. Tā nu arī bija. Pirmo reizi pamodos, kad šis atnāca, un otro reizi pamodos nedaudz vēlāk no notirpuša sāna un visa cita, kad izlēmu, ka prātīgāk būs braukt gulēt mājās. Gaidot autobusu uz mājām, nosalu tā, ka ārā negribu vairs iet.
Lai pamudinātu mani uz pasākuma apmeklēšanu, man uzsauc šampanieti. Tā nu viss pasākums sākās 506.istabiņā un maaazliet ieilga. Toties Artūrs ļoti man gribēja palīdzēt attaisīt šampja pudeli, un tāpēc sanāca aplaistīt daļu sienas, kamēr pēc kāda brīkšņa sekoja ievērības cienīga mētāšanās ar sniegu no palodzes un attiecīgi arī šīs baltās masas "novietošana" aiz [citu] krekliem, zeķēm, biksēm, veļas - jeb kā, kas būtu pēc iespējas tuvāk pavasara saules izsalkušajai miesai.
Kā nu bijis, nonācām arī pat ballē, kur es personīgi gāju, lai varētu izdejoties. Vispār domāju par šo jautājumu kādu brīdi, ka man ik pa kādam noteiktam laika sprīdim ir nepieciešams izdejoties. Ja suņus ved staidzināties, tad mana nepieciešamība varētu būt šad un tad izdejoties. Varētu sākt rakstīt lēnām savu lietošanas intrukciju.
Minūti pēc ierašanās, tiku sniegā. Pēc otrās reizes sniegā aiz pulksteņa tika mitrums, kurš, starpcitu, no rīta pieturā sasala.
Un izdejojos arī tā kārtīgi, un ne to vien. Vienīgi vienam čalim gan nejauši, (?) domādama, ka dziesma beidzās, viducī pateicu - paldies par deju - un aizgāju.
- Nāc dejot. Man tev jāuzdod viens jautājums.
- Man bail par tavu jautājumu kaut kā.
- Ir RGB krāsu sistēma, kas ir heksadecimālajā skalā, un katrai krāsai ir savs kods. Kāds kods ir sarkanajai krāsai?
- Atbilžu variantus nedosi?
- Labi, hints. Balts ir 000000, un melns, tas ir, nav krāsa tiek apzīmēts ar FFFFFF. Domā tagad.
- ?
- SZF meitenes uz mani tikai paskatījās ar neizpratnes izteiksmi, bet vidējā fizmatu meitene gan atbild.
Pēc kāda laika arī man beidzot izdodās saprast, ko no manis grib.
- Redzi, var to izdomāt. Bet man tāpat labāk patīk, kā tu mini dziesmu nosaukumus.
(..)
- O, tev ir kabatas svārkiem.
- Tev ir ērti, ja?
- Diezgan.
- Es gan teiktu, ko tu atļaujies.
- Parasti meitenes tā dara, nu, šoreiz es.
- Labāk kur ir tavas rokas un ko viņas dara?
Parunājām arī par izgājušo vasaru, par darbiem, atpūtām, plāniem, un nespēju viņu nepakacināt par pirmkursniecēm un tādām tēmām.
Jā, un vēl es gribēju pieminēt tādu eksemplāru kā ZZ, kas nu ļoti centās pierunāt, lai braucu priecāties tālāk uz Vecrīgu. Visu savu mēteli atdotu, aizvestu atpakaļ un pārējo.
Un Ramūns! Viņš ir gaišs cilvēks. Decembrī apsveica ar pirmā gada pievārēšanu un teica tāpat tikt pāri arī otram gadam. Un vakardien arī kādu brīdi parunājāmies. Tas ir ļoti daudz, ņemot vērā, ka kursabiedrs vien bija dažus mēnešus. Nu un vēl tās dažas Ļeņingradas un Aptiekas neformālās reizes.
Pirms iešanas gulēt, mani brīdināja, ka man varētu uzkrist virsū Artūrs, jo viņš bija domājis gulēt tajā brīvajā gultā. Tā nu arī bija. Pirmo reizi pamodos, kad šis atnāca, un otro reizi pamodos nedaudz vēlāk no notirpuša sāna un visa cita, kad izlēmu, ka prātīgāk būs braukt gulēt mājās. Gaidot autobusu uz mājām, nosalu tā, ka ārā negribu vairs iet.
Current Music: Dire Straits – Walk Of Life
piesēst