Līdz ar mācību atsākšanos, atsākās arī kaut kāds dzīvīgums. Cirļa pavasaris, nu, tas gan tāds, bet līdz zināmai robežai pat tas ir smieklīgs.
Tāpēc izlēmu atļauties spontāna un aiztraucos atpakaļ uz to Rīgu, aizbraucām uz jūru tukšot šampanieša pudeles, visi četri mācāmies tikai no savām kļūdām un ielūzām un saslapinājām kājas, smējāmies un tukšojam pudeli tālāk un iezīmējām pa kādam plānam vasarai. Un, nu, varbūt arī jau šai ceturtdienai.
Diena vispār ļoti jauka sanāca galu galā. Tā, bez uztraukumiem, ar vaļībām un saviem priekiem.