Man ir augsts potenciāls kļūt par kaķu tantiņu.
Vispār tā sinusoīda liek man justies kā vājprātīgajai. Gribās citēt Eternal Sunshine of the Spotless Mind, taču atturēšos. Es tikai nezinu kāpēc, kāpēc, nu, kāpēc, pie velna, kāpēc es sev (?) to pati daru, kāpēc uz tiem grābekļiem kāpju, un kāpēc tā sanāk. Bet būsim godīgi, nekad jau nav bijis tā priecīgi īsti. Tāpēc nekas tā īsti nav arī mainījies un gan jau.

Nopirkšu sev ilgi kāroto kleitiņu, baltas un melnas mežģīnu zeķes un staigāšu laimīga. Tā, lūk. Tāds ir mans plāns.

Rīt man lūdzu jaaaaaukus jautājumus. Mm? Vajag.