- Vispār es brīnos, ka Tev nav puisis. Tu esi jauna, izskatīga, forša meitene. Tur zeļļos laikam čaļiem kaut kas ar gaumi nav kārtībā. :) Vai arī Tu esi visus atšuvusi un viņiem bail no Tevis, lai gan tas maz ticams.
- Jā, kad nācu no darba pie Stockmann divi onkuļi komentēja, kāds gan skaists zaķītis.
- Nu re, onkuļi taču runā taisnību. ;)
- Jā, man baigi vajag onkuļus :D Zeļļos? Tur jau nav nemaz tik daudz to puišu.
- Labi, īstenībā jau no savas fakultātes nav prātīgi džeku meklēt. Tur Tev pilnīgi piekrītu. Pēc tam, nedod Dievs, katru dienu būs jāsatiek viņš, ja kaut kas noiet greizi. Vai varbūt vienkārši Tev pašai negribas pašlaik neko tādu?
- Man gribās un vienmēr ir gribējies. Un nekad neesmu ticējusi tiem, kas saka, ka viņām vīriešus nekad nevajadzēs un tāpat ir labi. Tā tāda melošana sev sanāk. Kāpēc tā [piekrīti]? Tev vienmēr ir bijusi šāda nostāja?
- Nu man tas drīzāk kā likums. Kolēģi, studiju biedri un visi citi, kas bieži jāsatiek, ir ārpus listes.
- Es no visas sirds apbrīnoju, ka (un ja) tev tā liste darbojās
- Īstenībā jau tā nav nekāda liste. :) Tā nav forši teikt. Es nekādu listi neesmu stādījis. Bet ne par mani ir runa. Par Tevi iesākām.

Nepretendēju uz to, mana dzīve ir drausmīgi interesantā, taču es vismaz aiz neko darīt nepērku stikla burkas ar korķa vākiem. Lai gan, ja stikla burkas ir tas, kas padara dzīvi interesantāku, kāpēc gan ne.