Uz svētkiem uzdāvināja man auskarus no Rozes bodes. Uz viņu [bodes] tās oriģinālās lapiņas, kurā iestiprināti auskari, glītiem burtiem stāv rakstīts "Rotas Fejām, Burvēm un Dievietēm". Ej un proties.
Bet es savas aizdomas par auskaru izcelsmi jeb, tā teikt, sākotnējo adresātu, paturēšu pie sevis un noslāpēšu, jo tas viss varētu būt arī iedomas un lieki. Nudien. Un tas cilvēks viņam bija (ir?) tāds ļoti tuvs un svarīgs, un tagad viņš taču varēja paspēt miljonam citu ļaužu tos atdot. Noslāpēšu. Jo nudien svarīgs taču ir pats žests, ne?

Es gribēju uz Mielava koncertu. Tiku, tikai nedaudz savādākā viedā. Un tā nu sēdēju uz vēsiem tērauda pakāpieniem un klausījos. Klausījos, iespējams, nedaudz par daudz. Aptuveni tur un tad atcerējos, ka sen neesmu sevi izkratījusi no domām un vārsmām. Tas ir kā parunāt ar sevi. Tā nopietnāk. Un tā radās pilnīgs Mielava noskaņojums manī. Tāds mierīgs, brīžam jauks un brīžam saldsērīgi griezīgs.
M e l a n h o l i j a .
Sergejs Jēgers uzdāvināja man baltu liliju, māsīca ar vīru atveda mājās. Rītdien vēlviens Mielavs. Viņa balss taču ir samts.