Viņš piedāvāja samaksāt par taksi, lai es varētu aizbraukt pie viņa, un lai nebūtu jāiet ar kājām. Bet es gan vairs neatceros kādā sakarā vispār tika pacelts šāds jautājums, ja nu vienīgi varbūt tādēļ, ka guļammaisa vietā piedāvāja gultu un segu. Taču tā kā Elīna nebija mājās, nebija arī jēgas braukt, jo tad nebūtu neviens ko piecelt četros rītā.
Lai gan uz jautājumu "Nu, tad jau tu arī esi mazliet piedzērusies?", atbildēju, ka nav jau nemaz tik traki un es spēju tomēr runāt, nevārtīties un rakstīt bez kļūdām, tomēr jāatzīst, ka pieļauju tādu iespēju, ka 100% neatceros visu, ko tur sarunāju. Taču, kad sāku domāt, tad atceros par ko runājām, tikai neatceros, kāpēc.
Gāja garām I.C. un atnesa man spilvenu, kurš gan laikam palika 3.stāva istabiņā. Gāja garām M.B., kurš teica, ka ja "viņš [proti, tas, ar ko runāju pa telefonu] mani nesavāks, tad to izdarīs viņš pats." Pēc tam vēl visu laiku atgādināja, ka man ir izvēles iespējas, un vēl teica, ka "kas nāk ilgi, labi nebeidzās."

Piedāvāja svētdien uz koncertu. Nu, jāiet ir, ne?