Viņš darīja man zināmu faktu, ka esmu otrs biežākais cilvēks, kam viņš zvana. Un tas pirmais ir darba kolēģis-draugs. Ja nezvana viņam, tad zvana man. Bez maz vai gribēja atvainoties (?), ka par "baigo draugu uzmeties". Teicu, ka tad nu gan laiki pienākuši, ka būtu jāatvainojās par kaut ko tādu.
Šodien darbā šim Ziemassvētku pasākums (mazliet jocīgi, bet es laikam zinu +/- visus viņa pasākumus līdz pat Jaunajam gadam to ieskaitot), kur būšot arī tā čiepa, kas no Zviedrijas tikko kā atbraukusi. Tā pati, kuru teica man sen, ka ir jāsagaida atpakaļ, lai uzlabotu savu karmu. Stāstīja, ka vakardien bijis izrunāties ar meiteni un izskaidroja, ka lietas kopš septembra ir mainījušās, un ka nekas nebūs. Es jau viņam teicu, ka domāju, ka meitene sapratīs un gan jau viņai ir tieši tāpat. Un tā arī bija. Toreiz, kad abi runājām par šo tēmu, izklāstīja man arī to, tieši kāpēc nekas nebūs un kas pietrūkstot.
Vēl viņš pateica, ka es neesmu tik sen pie viņa bijusi (ko gan, protams, var nokārtot), ka Elīna aš jau ilgojās, ka kāds četros vai septiņos rītā viņai pie galvas ar rokas blenderi kaut ko blenderēs. Vai atņems spilvenu.